Molokai

Molokai
Molokaʻi
Halavas līcis salas ziemeļaustrumu galā
Molokai Molokai
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	21°08′06″N 157°00′36″W
Arhipelāgs	Havaju salas
Platība	670 km²
Garums	60 km
Platums	16 km
Augstākais kalns	Kamakou 1512 m
Administrācija
ASV
Pavalsts	Havajas
Lielākā pilsēta	Kaunakakai
Demogrāfija
Iedzīvotāji	7345 (2019)
Blīvums	10,8/km²
Pamatiedzīvotāji	amerikāņi, havajieši
Molokai Vikikrātuvē

Molokai (havajiešu: Molokaʻi, angļu: Molokai) ir ASV piederošā Havaju salu arhipelāga piektā lielākā sala gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Atrodas arhipelāga vidusdaļā, no Maui dienvidaustrumos to šķir 14 km platais Pailolo šaurums, no Lānai dienvidos — 15 km platais Kalohi šaurums, bet no Oahu ziemeļrietumos — 40 km platais Kaivi šaurums. Lielākā apdzīvotā vieta ir Kaunakakai salas dienvidu krastā.

Ģeogrāfija

Sala vulkāniskas izcelsmes, to veido divi aprimušu vulkānu masīvi — Austrummolokai masīvs ar salas augstāko virsotni Kamakou (1512 m vjl) austrumos un zemākais Rietummolokai masīvs salas rietumos. Salas austrumu daļa kalnaina ar tropiskajiem mežiem, bet rietumu daļā lauksaimniecības zemes, kur audzē ananasus un liellopus. Salas ziemeļaustrumos atrodas ASV augstākais Oloupenas ūdenskritums (900 m).

Vēsture

Sala tikusi apdzīvota ap 650. gadu. Pirmais no eiropiešiem salu 1786. gadā apmeklēja britu kapteinis Džordžs Diksons. 1832. gadā salā izveidota protestantu misija. 19. gadsimta vidū salā ierīkotas pirmās kafijas un cukura plantācijas, sākta attīstīt lopkopība. 1866. gadā ar kalniem izolētajā Kalaupapas pussalā salas ziemeļu krastā ierīkota lepras kolonija, kurā līdz tās slēgšanai 1969. gadā kopā gadu gaitā dzīvojuši 8500 iedzīvotāji. 1980. gadā šeit izveidots Nacionālais vēsturiskais parks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Molokai.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)