Degpudele

Kanādiešu karavīrs gatavojas mest degpudeli

Degpudele (arī "Molotova kokteilis" — ironisks nosaukums, kas radies Ziemas kara laikā no PSRS ārlietu ministra Molotova uzvārda) ir improvizēta aizdedzinošā bumba, kas sastāv no stikla pudeles, kurā ieliets degmaisījums, un degļa, kas piesūcināts ar uzliesmojošo šķidrumu. Lai lietotu šādu bumbu, tās deglis ir jāaizdedzina un pēc tam degpudele jāmet pa vēlamo mērķi. Pudele sašķīst, degmaisījums izplūst pa objektu, bet deglis to aizdedzina.

Pudelē iepildītajam degmaisījumam jābūt labi un ilgi degošam. Turklāt tam jāspēj "pielipt" pie aizdedzināmās virsmas. Tādēļ degpudeles tiek pildītas ar napalmu vai benzīnu, kuram klāt piejaukta motoreļļa. Benzīna vietā var izmantot metanolu, dīzeļdegvielu, terpentīnu. Saistīšanos ar aizdedzināmo objektu var nodrošināt arī dzeramā soda, deguts, cukurs, olu baltumi u.c. vielas. Pastāv dažādas attiecības, pēc kurām tiek taisīts degmaisījums, piemēram, 2/3 benzīna pret 1/3 motoreļļas vai 3/5 benzīna, 1/3 motoreļļas un 1/3 dīzeļdegvielas utt. Pudeli nav vēlams pilnībā piepildīt ar degmaisījumu, lai brīvajā telpā veidotos tvaiki no degmaisījuma, kas veicinās tā aizdegšanos un, lietojot bumbu, radīs sprādzienu. Degli, ko parasti izgatavo no auduma gabaliem, piesūcina ar spirtu vai petroleju.

Pirmo reizi karadarbībā degpudeles tika plaši lietotas Spānijas pilsoņu karā. Vēlāk tās tika izmantotas arī Ziemas karā, Otrajā pasaules karā un citos konfliktos. Lielākoties tās izmantoja pret bruņutehniku, automašīnām, ēkām u.c. objektiem gadījumos, kad karavīriem nebija pieejami prettanku ieroči vai rokas granātas. Tā kā degbumba ir primitīvs, bet reizē ļoti viegli izgatavojams ierocis, mūsdienās to lielākoties izmanto asimetriskā karadarbībā, piemēram, nemiernieku kustības vai partizāni.