Monro doktrīna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Monro doktrīna (angļu: Monroe Doctrine) bija ASV ārpolitikas princips attiecībā uz Latīņamerikas valstīm. Tas bija ārpolitikas stūrakmens, ko 1823. gada 2. decembrī ASV 5. prezidents Džeimss Monro deklarēja savā gadskārtējā uzrunā Kongresam (State of the Union Address). Pats nosaukums "Monro doktrīna" tika izveidots 1850. gadā.

Doktrīnā tika noteikts, ka ASV neiejauksies Eiropas valstu savstarpējās attiecībās (tai skaitā karos), bet jebkuras Eiropas valsts mēģinājums veidot ietekmes sfēru Dienvidamerikā vai Ziemeļamerikā tiks uzskatīts par agresijas aktu pret ASV.[1] Vēl tika noteikts, ka ASV atzīs esošās Eiropas valstu kolonijas Amerikā.

2013. gada novembrī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atcēla šo doktrīnu, paziņojot, ka tā bijusi kļūda.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Monroe Doctrine (1823)». Basic Readings in U.S. Democracy. United States Department of State. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. janvārī. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  2. «Atceļ 200 gadus veco Monro doktrīnu». Lsm.lv. Latvijas sabiedriskais medijs. Skatīts: 2014. gada 22. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]