Moriss Ravēls

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Moriss Ravels)
Moriss Ravēls
Maurice Ravel
Ravēls 1925. gadā
Ravēls 1925. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1875. gada 7. martā
Valsts karogs: Francija Kibūra, Francija
Miris 1937. gada 28. decembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Dzīves vieta Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Francijas
Profesionālā informācija
Stils impresionisms
Žanrs opera, simfonija, kamermūzika, koncerts, oratorija, kora mūzika
Mācības Parīzes konservatorija
Skolotāji Gabriels Forē
Skolnieki Moriss Delaga, Ralfs Vons Viljams

Moriss Ravēls (franču: Maurice Ravel; dzimis 1875. gada 7. martā, miris 1937. gada 28. decembrī) bija franču komponists.

Ravēls ir Kloda Debisī iedibinātā muzikālā impresionisma pārstāvis, taču atšķirībā no vecākā kolēģa, Ravēla mūzikā lielāka nozīme ir arī neoklasicisma un ekspresionisma iezīmēm. Līdz ar to Ravēla mūzikai raksturīga arī dramatiska ekspresija, ritma spriegums, izsmalcinātība, saikne ar deju žanriem (bolero, valsis, pavana), formas struktūras skaidrība. Raksturīgs arī izvērstu skaņdarbu (klavierdarbu cikli, simfoniskas svītas, baleti, operas, klavierkoncerti) vairums. Ar savas daiļrades pēdējo desmitgadi Ravēls droši iesoļo 20. gadsimta mūzikas problēmu un stilistisko meklējumu pasaulē.

Atšķirībā no Kloda Debisī brīvi traktē impresionisma estētiskos uzskatus un tehnoloģiju. Ir lielāka tēlu skaidrība un spilgtums, plašāks žanru un žanriskais diapazons. Kantilēna melodija un harmonija kā spilgtākais izteiksmes līdzeklis. Tēlu lokā ietverta daba, antīkie mīti, bērnu pasakas, tautas dejas.

Mūzikas valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harmonija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saglabājas tonāli-skaņkārtiskā funkcionalitāte. Biežāk izmanto tercu struktūru, nevis impresionismam raksturīgās kvartu un kvintu uzbūves. Disonējošo akordu īpatsvars, septakordi, nonakordi, jūtams pat fonisms. Disonējošā tonalitāte un politonalitāte, bet jūtama skaidra funkcionālā loģika.

Ritms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvīgu ritmu lietojums, dominē dejiskie ritmi kā valsis, bolero, habanēra, menuets, polka, fokstrots, džeza un blūza iezīmes.

Melodija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melodija kā patstāvīga līnija, tēlu veidotāja un izteiksmības nesēja. Tematisks spilgtums, kas ir neparasti impresionisma estētikai.

Instrumentācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti kolorītas orķestrācijas meistars. Simfonismam piešķir operas statusu. Pievēršas tembru iespēju meklējumiem nevis kolorītam. Ravēlu var uzskatīt par instrumentācijas lielmeistaru, daudz pārinstrumentējis citu komponistu skaņdarbus.

Forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spilgta neoklasicisma ietekme, jo lieto klasiskas struktūras.

Ievērojamākie skaņdarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]