Motocikls

Vikipēdijas lapa
Viens no pirmajiem motocikliem vesturē

Motocikls (no franču: motocycle — no latīņu: mōtor — 'kustību radošais', un grieķu: κύκλος (kúklos) — 'aplis, ritenis') ir divriteņu (reizēm arī trīsriteņu) mehāniskais transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā, kam maksimālais svars nepārsniedz 400 kg un iekšdedzes motors ir vismaz 50 cm³ liels vai vismaz 4 kW jaudīgs elektrodzinējs. Dažādās valstīs šīs normas var atšķirties. Pie motocikliem arī pieskaita motorollerus, motoratus, trīsriteņu un citus mehāniskos transportlīdzekļus, kuru maksimālais svars nepārsniedz 400 kg.

Latvijā motocikli tiek klasificēti kā A vai A1 (bez blakusvāģa, motora darba tilpums zem 125 cm³, jauda nepārsniedz 11 kW) kategorijas transportlīdzekļi (mopēdi — M kategorijas transportlīdzekļi). Tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus ietver arī tiesības vadīt A1 kategorijas transportlīdzekļus.[1]

Pirmo motociklu, 1885. gadā, patentēja Gotlībs Daimlers.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vadītāja apliecības saņemšana Arhivēts 2012. gada 27. novembrī, Wayback Machine vietnē. csdd.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]