Gotlībs Daimlers
| ||||||||||||||
Gotlībs Vilhelms Daimlers (Gottlieb Wilhelm Daimler, dzimis 1834. gada 17. martā, miris 1900. gada 6. martā), īstajā uzvārdā Deimlers (Däumler) bija vācu izgudrotājs, inženieris, uzņēmējs un autokonstruktors. Viņš kopā ar Vilhelmu Maibahu tiek uzskatīts par pirmo mūsdienu automašīnas un motocikla radītāju.
Daimlers kopā ar Maibahu 1890. gadā nodibināja uzņēmumu Daimler Motoren Gesellschaft. Tas 1926. gadā apvienojās ar Benz & Cie. un kļuva par Daimler-Benz, kas mūsdienās pazīstams ar nosaukumu Daimler AG.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gotlībs Daimlers dzimis Virtembergas mazpilsētā Šorndorfā maizes cepēja ģimenē. Jau bērnībā Gotlībs izrādīja interesi par inženierzinātnēm, četrpadsmit gadu vecumā kopā ar skolotāju konstruējot ieročus. Astoņpadsmit gadu vecumā pameta dzimto pilsētu.
Strādāja Grāfenštadenā (Graffenstaden), vēlāk devās mācīties uz Štutgartes politehnikumu. Pēc tam apmeklēja Franciju, Lielbritāniju un Beļģiju, iesaistīdamies dažādos tehniskos projektos. Vēlāk atgriezās Vācijā, kur 1863. gadā sāka strādāt speciāli bāreņiem, invalīdiem un nabagiem paredzētā rūpnīcā. Tur viņš iepazinās ar deviņpadsmitgadīgo bāreni Vilhelmu Maibahu, kurš kļuva par Daimlera kompanjonu un domubiedru.
1872. gadā Daimlers un Maibahs sāka strādāt Ķelnē iekšdedzes dzinēja konstruktora Nikolaja Otto uzņēmumā Deutz-AG-Gasmotorenfabrik (tagad Deutz), kur Daimlers kļuva par rūpnīcas direktoru, bet Maibahs — par galveno konstruktoru. 1876. gadā Otto izgudroja četrtaktu dzinēju. To viņš patentēja, tomēr patents tika apstrīdēts, un 1879. gadā patents tika piešķirts Karlam Bencam. Vēlāk Otto un Daimlera ceļi šķīrās personīgo nesaskaņu dēļ.
1882. gadā Daimlers un Maibahs devās uz Štutgarti, kur tuvējā pilsētā Kanštatē nopirka īpašumu un ierīkoja darbnīcas. 1890. gadā viņi nodibināja uzņēmumu Daimler Motoren Gesellschaft (DMG), lai ražotu nelielus dzinējus, kurus varētu izmantot uz zemes, gaisā un ūdenī (šī ideja ir Mercedes zīmola trīs staru zvaigznes pamatā).
Daimlers ieviesa vairākus jauninājumus dzinēja darbībā, kuru princips saglabājies līdz mūsdienām. Piemēram, par degviela sāka izmantot benzīnu, ko toreiz pārdeva aptiekās kā traipu tīrītāju; dzinējā ieviesa karburatoru.
1885. gada novembrī kompanjoni uzkonstruēja pirmo motociklu, un Maibahs ar to nobrauca 3 kilometrus gar Nekāru ar ātrumu 12 km/h. Tajā pašā gadā Kārlis Bencs radīja pirmo trīsriteņu automobili, par ko 1886. gada 29. janvārī ieguva patentu. 1886. gada 8. martā Daimlers un Maibahs slepus ievietoja dzinēju diližansā, un notika pirmais četrriteņu auto brauciens. Pirmais šāda tipa automobilis attīstīja ātrumu 16 km/h. Vēlāk firma DMG ražoja arī motorlaivas un tramvajus.
Uzņēmuma darbība bija nerentabla, tāpēc 1890. gadā tā reorganizēta publisku kapitālsabiedrību un piesaistīti investori. DMG jaunie īpašnieki neticēja automašīnu nākotnei, tāpēc 1891. gadā Maibahs, bet 1893. gadā arī Daimlers bija spiests pamest uzņēmuma vadošos amatus. 1894. gadā Daimlers, bet 1895. gadā Maibahs atgriezās uzņēmumā. Tajā pašā gadā DMG pārdeva 1000 automašīnu. 1900. gadā Daimlers nomira.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gotlībs Daimlers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|