Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
| Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) Мьстиславъ Ростиславичь | |
|---|---|
 | |
| Novgorodas kņazs | |
|
Amatā 1179. gads — 1180. gads | |
| Priekštecis | Romans Rostislavičs |
| Pēctecis | Vladimirs Svjatoslavičs |
|
| |
| Dzimšanas dati | ap 1143 |
| Miršanas dati |
1180. gada 14. jūnijā Novgoroda (tagad  Krievija) |
| Tēvs | Rostislavs Mstislavičs |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Feodosija |
| Bērni | 3 dēli: Mstislavs Mstislavičs (Novgorodas kņazs), Dāvids (Toropecas kņazs), Vladimirs Mstislavičs (Pleskavas kņazs) |
| Reliģija | kristietība |
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (krievu: Мстислав Ростиславич Храбрый, ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179. līdz 1180. gadam. Līdz tam bija Belgorodas (1161—1163, 1167—1171) un Smoļenskas kņazs (1175—1177).
1180. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs Rostislavičs iebruka Ugaunijā un Tālavā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis ap 1043. gadu Smoļenskas kņaza Rostislava ģimenē. Nosaukts vectēva Mstislava Vladimiroviča vārdā, kas bija Novgorodas kņazs (1088—1117), vēlāk Kijivas lielkņazs (1125—1132). Arī viņa tēvs atkārtoti bija Kijivas lielkņazs (1154—1155, 1159—1161, 1161—1167), šajā laikā Mstislavu iecēla par Belgorodas kņazu (1161—1163, 1167—1171). 1168. gadā viņš piedalījās karagājienā pret polovciešiem, 1169. gadā piedalījās senkrievu kņazu savstarpējās cīņās Andreja Bogoļubska pusē, bet 1174.—1175. gadā Mstislava un Jaropolka Rostislaviču pusē cīņās par varu Vladimiras-Suzdaļas kņazistē.
Vēlāk bija Smoļenskas kņazs (1175—1177), bet 1179. gadā tika izvēlēts par Novgorodas kņazu. Jau tā paša gada nogalē viņš vadīja karagājienu pret pagāniem uz Čudu zemi (Ugauniju, Sakalu un Tālavu?), kurā piedalījušies ap 20 tūkstoši karavīru.[1]
Tālāk viņš devās (cauri Jersikai?) karagājienā uz Polocku, kas tolaik atradās Smoļenskas kņazu pakļautībā, tomēr viņu apturēja Smoļenskas karaspēks viņa brāļadēla Mstislava Romanoviča vadībā. Miris 1180. gada 14. jūnijā Novgorodā, apglabāts Sv. Sofijas katedrālē. Viņa dēli bija Novgorodas kņazs Mstislavs Mstislavičs un Pleskavas kņazs Vladimirs Mstislavičs, kas turpināja Novgorodas ekspansiju ugauņu un letgaļu zemēs.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ипатьевская летопись: ... Новгородци . и игоуменъı . и вси вшедше во ст҃оую Софью и поклонишасѧ . ст҃моу Сп҃соу и ст҃ѣи Бц҃и . и сѣде на столѣ дѣда своего . и ѡц҃а своєго . со славою и с чс̑тью великою . сѣдѧщю же Мьстиславоу . в Новѣгородѣ Велицемь . и вложи Бъ҃ въ срд̑це Мьстиславоу . мъıсль блг҃оу . поити на Чюдь . и созва моуж̑ Новгород̑скыѣ . и реч̑ имъ брат̑є . се ѡбидѧть нъı погании . а бъıхомъ оузрѣвше на Бъ҃ и на ст҃ои Бц҃и помочь . помьстили себе . и свободилѣ бъıхомъ . Новгородьскоую земьлю ѿ поганъıхъ . и бъı люба рѣчь єго . всимь моужемь Новгородьскъıмъ . и рекоша ємоу . кнѧже аще се Бв҃и любо . и тобѣ . а се мъı готови есмы . и совокоупивъ Мьстиславъ . воѣ Новгородьскиѣ . и съчтавъ ѣ и ѡбрѣте в нихъ . к҃ . тъıсѧчь . и тако поиде Мьстиславъ на Чюдьскоую землю и вшедъ в ню . и стоӕ в неи до того же дн҃и воюӕ . по всеи землѣ ихъ . и тако пожж̑е всю землю ихъ . и ѡполонившесѧ . челѧдью и скотомъ . и возъвратишасѧ во своӕси . приимше ѿ Ба҃ на поганъıӕ побѣдоу . славою и чс̑тью великою идоуще же ємоу ...
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ипатьевская летопись par kņaza Mstislava valdīšanu