Muskares
| Muskares Muscari (Mill.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Klase | Viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae) |
| Dzimta | Asparāgu dzimta (Asparagaceae) |
| Ģints | Muskares (Muscari) |
 Muskares Vikikrātuvē | |
Muskares (latīņu: Muscari) — asparāgu dzimtas ģints. Sīpoli nelieli, daudzgadīgi. Ziedi zili, blīvos ķekaros uz stingriem ziednešiem. Ķekara apakšējie ziedi ir auglīgi, augšējie — sterili. No Vidusjūras apgabala līdz Kaukāzam. Aptuveni 80[1] sugas. Latvijā vairākas audzē kā krāšņumaugus, tostarp, Armēnijas muskari (Muscari armeniacum) un tās šķirnes, ķekaru muskari (Muscari racemosum), mazo muskari (muscari botryoides) u.c. sugas. Pavairo ar sīpoliem un sēklām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muskares ir lakstaugi ar lineārām, vidū ieliektām lapām, kas aug no sīpoliem. Ziedi pa 20 — 100 blīvos cilindriskos vai konusveida ķekaros uz stingriem ziednešiem. Ziedvārpu veido divu tipu ziedi: apakšējie – auglīgie, vārpas virsotnē – sterilie. Ziedkopā apakšējie ziedi parasti nokareni, bet augšējie dažkārt uz augšu stāvoši. Katras muskares zieda pērlītes apmalītē ir balti zobiņi. Ziedi var būt dažādās krāsās — balti, dažām sugām dzeltenos vai brūnganos toņos, divkrāsu, bet visbiežāk — gaišāk vai tumšāk zili, violetos vai purpura toņos, ar baltu, zobainu apmalīti vai bez tās. Ziedi ir bumbiņu, muciņu formā, ciešāk vai retāk sakārtoti cilindriskās vārpveida ziedkopās.[2]
Muskaru ziedus parasti apputeksnē bites un citi kukaiņi, tāpēc daudzām sugām augšējie sterilie ziedi ir košāki – apputeksnētāju pievilināšanai. Muskaru ziedi pēc apputeksnēšanas ļoti ātri novīst. Muskares ir dekoratīvas arī pumpuros. Pēc noziedēšanas veido sausas trīsdaļīgas pogaļas, kurās ir apaļas vai iegarenas sēklas melnā krāsā. Ienākoties tās no pogaļām ātri vien izbirst un teicami vairojas ar pašizsēju.[2]
Sīpoli nelieli, daudzgadīgi, apaļi vai iegareni, ar pustunikveida zvīņlapām un gaišu, plānu segzvīņu. Saknes ir viengadīgas vai daudzgadīgas.[2]
Sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģintī ir klasificētas aptuveni 80 sugas, no kurām dažas tiek audzētas Latvijā kā krāšņumaugi, tostarp:[1][2]
- Armēnijas muskare (Muscari armeniacum)
- Auhēra muskare (Muscari aucheri, sinonīms M. tubergenianum)
- Baltkaklu muskare (Muscari leucostomum)
- Bālā muskare (Muscari pallens)
- Cekulainā muskare (Muscari comosum, sinonīms Leopoldia comosa)
- Daudzziedu muskare (Muscari polyanthum)
- Debeszilā muskare (Muscari azureum)
- Ķekaru muskare (Muscari neglectum, sinonīms Muscari racemosum)
- Lielaugļu muskare (Muscari macrocarpum)
- Mainīgā muskare (Muscari commutatum)
- Mazā muskare (Muscari botryoides)
- Muskusa muskare (Muscari moschatum)
- Platlapu muskare (Muscari latifolium)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 «Muscari Mill. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2025-04-03.
- 1 2 3 4 «Muskares (sīpolpuķes)». www.darzaabc.lv (angļu). Skatīts: 2025-04-03.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |