Nēso (pavadonis)
 Nēso vairāku attēlu animācijā. Attēli uzņemti ar Ļoti lielo teleskopu 2002. gada septembrī. | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | astronomu grupas Metjū Holmana un Breda Gledmena vadībā |
| Atklāšanas datums | 2002. gada 14. augusts |
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 48 387 000 km[1] |
| Ekscentricitāte | 0,495[1] |
| Apriņķojuma periods | 9374,0 d[1] |
| Slīpums | 132,6° (pret Neptūna ekvatora plakni)[1] |
| Riņķo ap | Neptūns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 60 km[1] |
| Albedo | 0.04 |
| Redzamais spožums | 24.6[1] |
Nēso, arī Neptūns XIII[2], ir Neptūna pavadonis. Tas ir piecpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna.
Atklāšana un nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pavadonis tika atklāts 2002. gada 14. augustā. To paveica astronomu grupas Metjū Holmana un Breda Gledmena vadībā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2002 N 4[3]. Vārds Nēso pavadonim tika piešķirts 2007. gada 3. februārī ar Starptautiskās Astronomijas savienības cirkulāru Nr.8802[4]. Nēso grieķu mitoloģijā ir viena no nereīdām.
Orbīta un fizikālie parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nēso ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 60 km. Pavadonis ap Neptūnu kustas pretēji tā rotācijas virzienam. Nēso orbitālie parametri ir līdzīgi Psamatei, tāpēc ir ticams, ka abi pavadoņi senatnē radušies pēc kāda cita lielāka pavadoņa sabrukšanas trieciena rezultātā[5].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nēso.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||