Nīderlandes Neatkarības karš

Vikipēdijas lapa
Nīderlandes Neatkarības karš
Daļa no Trīsdesmit gadu kara

Leidenes atbrīvošana pēc aplenkuma, 1574. gadā
Datums1568–1648
Vieta
Iznākums Nīderlandiešu uzvara
Minsteres miera līgums
Nīderlandes Republikas neatkarība
Karotāji
Apvienotās provinces
Valsts karogs: Anglija Anglijas Karaliste
Nasava
Francijas Karaliste
Spānijas impērija
Karogs: Svētā Romas impērija Svētā Romas impērija
Komandieri un līderi
Orānas Vilhelms
Orānas Morics
Orānas Frīdrihs Henrihs
Valsts karogs: Anglija Elizabete I
Roberts Dadlijs
Džeimss VI
Džeimss I
Čārlzs I Stjuarts
Rodžers Viljamss
Felipe II
Felipe III
Felipe IV

Nīderlandes Neatkarības karš (nīderlandiešu: Nederlandse Opstand) ilga no 1568. līdz 1648. gadam, tas sākās kā Septiņpadsmit provinču sacelšanās pret Hābsburgu Nīderlandes valdnieku Felipi II.

Pēc kara sākuma Felipe II izvietoja savu karaspēku Nīderlandē un atguva kontroli pār lielāko daļu sacēlošos provinču. Tomēr ziemeļu provinces turpināja pretošanos Orānas Vilhelma vadībā, viņiem izdevās izspiest Hābsburgu armiju, un 1581. gadā tika dibināta Nīderlandes Republika. Karš turpinājās citos apgabalos, republikas centrs vairs nebija apdraudēts. Nīderlandes Neatkarības karš beidzās 1648. gadā ar Minsteres miera līgumu, kas bija daļa no Vestfālenes miera līguma (ar to beidzās arī Trīsdesmitgadu karš). Miera līguma rezultātā Nīderlandes Republika tika atzīta par neatkarīgu valsti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]