Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš
Karojošās puses un galvenie karagājieni Trīsdesmitgadu kara laikā. Sārtā krāsā iezīmētas protestantu zemes, dzeltenā un oranžā krāsā Hābsburgu dinastijas pārvaldītās katoļu zemes
Datums 1618. gada 23. maijs – 1648. gada 15. maijs (29 gadi, 11 mēneši, 22 dienas) Vieta Centrāleiropa Iznākums Vestfālenes miera līgums
Karotāji
Pret Hābsburgu valstis un sabiedrotie: Zviedrijas Impērija (no 1630) Nīderlandes Republika Francijas Karaliste (no 1635) Dānijas–Norvēģijas ūnija (1625–29) Bohēmijas kroņa zemes (1618–20) Kurpfalca (līdz 1623) Saksijas kūrfirstiste (līdz 1635) Brandenburga-Prūsija (līdz 1635) Braunšveiga–Līneburga Anglijas Karaliste (1625–30) Skotijas Karaliste (1625–38) Transilvānijas hercogiste (no 1619) Atbalstītāji: Osmaņu impērija Krievijas cariste	Hābsburgu valstis un sabiedrotie: Svētā Romas impērija Katoļu līga Hābsburgu monarhija Spānijas impērija Ungārijas Karaliste Dānijas–Norvēģijas ūnija (1643–45) Atbalstītāji: Polijas kroņa zemes Zaporižjas Seča
Komandieri un līderi
Gustavs II Ādolfs	Ferdinands II Hābsburgs Albrehts fon Valenšteins

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Līdztekus Trīsdesmitgadu karam Latvijas teritorijā noritēja Poļu—zviedru karš (1600—1629), kura laikā zviedri ieņēma Rīgu (1621) un uz laiku okupēja Kurzemes hercogistes un Prūsijas hercogistes teritorijas.

Vēsture

Protestantu savienība izveidojās 1608. gadā, pēc tam, kad par Bohēmijas karali tika ievēlēts Ferdinands II, kas bija kaismīgs katolicisma aizstāvis. Nemieri sākās Prāgā un pamazām pārsviedās uz pārējo Svētās Romas impērijas teritoriju, bet pēc tam arī uz lielāko daļu Eiropas. Laika periodā no 1618. līdz 1648. gadam karā tika ierautas tādas valstis kā Dānija, Spānija, Zviedrija un Francija. Kara gaitā visvairāk cieta tieši mūsdienu Vācijas teritorija. Tika izpostītas un izlaupītas pilsētas. Precīzu ziņu par bojā gājušajiem nav, tomēr pēc atsevišķu hronistu domām tikai Augsburgā bojā gāja vairāk kā 30 000 cilvēku. Viens no kara iemesliem bija Zviedrijas vēlme nodrošināt Falūnas vara eksportu, jo to no Eiropas tirgiem sāka izspiest lētākais Ungārijas ražojums.

Kara beigās 1648. gadā tika noslēgts Vestfālenes miera līgums, kura rezultātā vācu zemēs izveidojās jauna politiskā situācija, kurā imperatora un Romas pāvesta vara samazinājās un nonāca vācu kūrfirstu rokās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīsdesmitgadu karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)