NBS Speciālo uzdevumu vienība

Speciālo uzdevumu vienība
	Latvijas NBS SUV ģerbonis
Valsts	Latvija
Pastāvēšanas laiks	1991 - pašlaik
Daļa no	Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Devīze	"Drošais uzvar!"

Nacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienība (SUV) ir īpaši organizēta, apmācīta un ekipēta bruņoto spēku vienība, kas paredzēta speciālo uzdevumu veikšanai. Dibināta 1991. gada 19. septembrī kā LR AP Apsardzes dienesta Speciālais bataljons, 1992. gadā ieguva tagadējo nosaukumu. Vienība no 2017.g. un šobrīd ir NBS Speciālo operāciju pavēliecības komandiera pakļautībā, tās devīze: "Drošais uzvar!".^[1]

Vēsture

LR Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienība dibināta 1991. gada 19. septembrī, kā LR AP Apsardzes dienesta Speciālais bataljons. Pastāvēšanas laikā vienība piedzīvojusi vairākas komandpakļautības maiņas. Vienība savā attīstības ceļā ir sadarbojusies ar vairāku valstu speciālām vienībām piemēram, Francija, Izraēla, Lietuva, Igaunija, Norvēģija un ASV.^[1]

Lai jauneklis varētu dienēt SUV apakšvienībās, viņam jāatbilst Speciālo uzdevumu vienības prasībām, jānokārto atlases pārbaudījumi (fiziskā gatavību un izturība) un jāiziet Kaujinieku pamatapmācības kurss.^[1] Pilna SUV kaujinieka kvalifikācijas apgūšana prasa vismaz trīs gadus.^[2]

Pēc SUV komandiera Jura Ušacka atzinumā, jau vairākus gadus aptuveni tikai 20% no tiem, kas piesakās, spēj izturēt iestājpārbaudījumus un sagatavošanas posmu, bet šāds rādītājs ir atbilstošs mūsdienu situācijai un nav satraucošs.^[2]

"SUV instruktori ir nākuši pie atziņas, ka jaunieši nav gatavi ilgstošam procesam, lai spētu pierādīt sevi un sasniegtu izvirzīto mērķi. Ja par mērķi ir jācīnās ilgstoši, tad tas nav interesants," konstatēja Ušackis.^[2]

Misija

Speciālo uzdevumu vienības personālsastāvs tiek apmācīts, lai vienība varētu sniegt atbalstu valsts drošības un tiesībaizsardzības institūcijām pretterorisma pasākumos un veikt speciālos uzdevumus, kā arī uzdevumus, kuru izpildei ir nepieciešams specifisks ekipējums, ieroči vai taktika. Bez tam Speciālo uzdevumu vienība spēj sagatavot snaiperus, izpletņlēcējus, kaujas peldētājus un spēj apmācīt karavīrus pretterorisma uzdevumu veikšanai.

Uzdevumi:

Piedalīties pret terorismu vērstos pasākumos;
Veikt glābšanas darbus uz sauszemes un uz ūdens;
Kara laikā veikt speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs;
Atbilstoši savai kompetencei palīdzēt valsts drošības un tiesībaizsardzības institūcijām aizturēt bīstamus bruņotus noziedzniekus;
Valsts vai sabiedrības interesēs pildīt iepriekš neparedzētus uzdevumus, kurus var izpildīt tikai speciāli sagatavots personālsastāvs.

Simbolika

SUV emblēmā attēlots senlatviešu kaujinieks vilka ādā.^[1]

Simbolu skaidrojums:

Aka latviešu mitoloģijā apzīmē robežu starp dimensijām un kalpo kā līdzeklis, lai nokļūtu no vienas dimensijas otrā. Tā simbolizē karavīra spējas pārsteigt pretinieku laikā un telpā;
Gaismas staru kūlis simbolizē vienotību virzībā uz mērķi;
Senlatviešu karavīra tēls apliecina latviešu karavīru tradīciju turpinājumu;
Ozollapu vainags pauž spēku un nelokāmu apņemšanos uzvarēt;
Aplis, kas simbolizē bezgalību, vēsta, ka visu panākamu pamatā ir bezgalīgs darbs, bezgalīga sevis pārvarēšana un pilnveidošana.

Zaļā berete ir kaujinieka simbols, ko iegūst, sekmīgi beidzot Mācību komandas kursu.^[3]

SUV komandieri

komandkapteinis Jānis Kušķis (09.1991.-1997.)
komandkapteinis Harijs Arnicāns (1997.-05.2001.)
komandkapteinis Valerijs Lācis (2001.-2003.)
majors Armands Fridrihsons (2003.-2005.)
kapteinis Igors Buķis-Fleitmanis
majors Andris Bukovskis (24.03.2005.-19.07.2006.)
komandkapteinis Rūdolfs Rudzuroga (25.09.2006.- 15.07.2010.)
komandleitnants Andrejs Zaburdajevs (no 07.02.2011.-20.06.2014)
pulkvežleitnants Juris Ušackis (no 20.06.2014)
pulkvedis Normunds Aleksis (no 13.06.2019.)
jūras kapteinis Andrejs Zaburdajevs (no 31.01.2023.)

Ekipējums

SUV karavīri ir apbruņoti ar H&K G36 triecienšautenēm, MP-5 un UMP mašīnpistolēm, Glock un USP pistolēm un snaipera šautenēm.

Nelaimes gadījumi

2006. gada 15. maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā, pie Rīgas Eksporta ostas, iekrita četri SUV karavīri, no kuriem divi gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens karavīrs ar izpletni iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Par šo traģēdiju prokuratūras apsūdzētās SUV amatpersonas tiesa attaisnoja.^[4]

2014.g. maijā SUV laivas vadīšanas nodarbībās gāja bojā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrs^[5]. Nodarbība notika atklātajā ūdenstilpē Rīgas jūras līcī ar ātrgaitas motorlaivu. Izpildot vingrinājumu, pietuvošanos ar motorlaivu pie kuģa no aizmugures, atsitoties pret viļņiem, kas veidojās no kāda prāmja kustības, motorlaiva palēcās, un abi karavīri inerces rezultātā izkrita no laivas. Drošības slēdža bojājuma dēļ motorlaivas viens no dzinējiem automātiski nenoslāpa un motorlaiva turpināja kustību pa apli, ar to izslēdzot iespēju ūdenī esošajiem pietuvoties motorlaivai un atgriezties tajā. Apmācāmajai personai nepiemērotais hidrotērpa izmērs un bojāta manšete nenodrošināja ķermeņa siltuma saglabāšanu un ūdens izolāciju, kā rezultātā hidrotērps piepildījās ar ūdeni un izraisīja karavīra nāvi, kas iestājās no vispārējas ķermeņa atdzišanas.^[4] Dienesta izmeklēšanas atzinumā tika secināts, ka vienībā nav ievērota virkne normatīvo aktu un taktisko un tehnisko procedūru. Normatīvo aktu un procedūru pārkāpumu izdarījušas vairākas atbildīgās amatpersonas – vienības komandieris, štāba priekšnieks, plānošanas daļas priekšnieks, personāla nodaļas speciālists un kuteru atbalsta nodaļas komandieris. Pēc nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas slēdziena sagatavošanas tika nolemts par kompensācijas 100 000 eiro apmērā izmaksāšanu bojāgājušā karavīra tuviniekiem.^[5] NBS komandieris Raimonds Graube saistībā ar Rīgas jūras līcī notikušo traģēdiju piemēroja disciplinārsodu piecām SUV amatpersonām, bet SUV virsseržants tika saukts pie kriminālatbildības par dienesta pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Apsūdzētais nepārbaudīja un nepārliecinājās par apmācāmās personas izvēlēto un uzvilkto hidrotērpu, kas bija pārāk liels un ar bojātu manšeti. Tāpat apsūdzētais, neveicot ātrgaitas motorlaivas drošības slēdža darbības pienācīgu pārbaudi, laivas dzinējiem darbojoties, nepārliecinājās par tās tehnisko stāvokli un darbību - laiva bija bojāta absorbējuma un nolietojuma dēļ. Bet Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa attaisnojusi apsūdzēto SUV virsseržantu.^[4]