Pāriet uz saturu

Latvijas Sauszemes spēki

Vikipēdijas lapa
Latvijas sauszemes spēki
Latvijas sauszemes spēku emblēma
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1918—1940
1991—pašlaik
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Sauszemes bruņotie spēki
Karavīru skaits 971 [1]
Devīze "Vienotībā spēks!"
Militārās operācijas Brīvības cīņas
Irākas karš 2003
Karš Afganistānā 2001
Komandieri
Pašreizējais komandieris pulkvedis Igors Kļaviņš[2]

Sauszemes spēki (SzS) ir daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un Speciālo uzdevumu vienības. Kopīgi ar zemessardzi tiek nodrošināta valsts sauszemes teritorijas aizsardzība. Patlaban sauszemes spēki sastāv no profesionālā dienesta karavīriem.

Kopš 2004. gada Latvija ietilpst NATO alianses sastāvā.

Sākot ar 2015. gadu, Latvija deleģē savus karavīrus ES Ziemeļu Kaujas grupai. Plānotais personālsastāva apjoms no Latvijas ir ap 160 karavīru.[3]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Laikposms līdz 1940. gadam

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Latvijas Bruņotie spēki

Laikposms no 1991. gadam

[labot | labot pirmkodu]

Par Sauszemes spēku dibināšanas dienu uzskata 1992. gada 30. aprīli, kad ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Nr. 74 izveidoja Sužu IDB (Izlūkdesanta bataljons).

Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998. gadā tā nosaukums nomainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000. gadā, uz izlūkdesanta bataljona bāzes, izveidoja NBS Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljons (LATBAT). 2002. gada 7. augustā ar NBS komandiera pavēli Nr. 672 tika dibināts NBS Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons.

Sauszemes spēku komandieri:

Uzdevumi

[labot | labot pirmkodu]

Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir:[7]

  • nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;
  • nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
  • sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās;
  • piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;
  • sniegt atbalstu civilās aizsardzības sistēmas iestādēm.

Personālsastāvs un struktūra

[labot | labot pirmkodu]
Sauszemes spēki[9]

Starptautiskā kooperācija

[labot | labot pirmkodu]
Latvijas, ASV un Afganistānas valdības kareivji patruļas laikā Afganistānas kara laikā.

Latvijas sauszemes spēki kopš 1996. gada piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Līdz šai dienai NBS kareivji ir piedalījušies deviņās miera uzturēšanas misijās — Afganistānā, Albānijā, Bosnijā, Gruzijā, Kosovā, Maķedonijā, Irākā, Centrālāfrikas republikā un Somālijā.[11]

Ekipējums

[labot | labot pirmkodu]
Latviešu karavīru mācībās Polijā

Kājnieku ieroči

[labot | labot pirmkodu]
ModelisAttēlsIzcelsmes valstsVariantiKalibrsPiezīmes
Pistoles
GlockKarogs: Austrija AustrijaGlock 17
Glock 19
Glock 21
Glock 26		9×19mm ParabellumStandarta pistole.[12][13][14]
Bises un automāti
Remington 870Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV12 gauge[14]
Heckler & Koch MP7Karogs: Vācija VācijaMP7A1HK 4.6×30mm[14]
Heckler & Koch MP5Karogs: Vācija VācijaMP5A39×19mm Parabellum[14]
Heckler & Koch UMPKarogs: Vācija VācijaUMP99×19mm ParabellumStandarta vieglais automāts.[12][14]
Šautenes
M16Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASVM16A1Tiek izmantots kā ceremoniju ierocis.
Heckler & Koch G36CKarogs: Vācija VācijaG36KV5.56×45mm NATOStandarta šautene.[12][13][14]
Snaipera šautenes
Heckler & Koch HK417Karogs: Vācija Vācija7.62×51mm NATO[14]
Accuracy International Arctic WarfareKarogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā KaralisteAW
AXMC
AX50		7.62×51mm NATO
12.7×99mm NATO
PGM Hecate IIKarogs: Francija Francija12.7×99mm NATOStandarta smagā snaipera šautene.[12][13][14]
Barrett M107Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV12.7×99mm NATO[14]
Ložmetēji
FN MinimiKarogs: Beļģija Beļģija5.56×45mm NATOStandarta vieglais ložmetējs.[12][13][14]
FN MAGKarogs: Zviedrija ZviedrijaKulspruta 58 B7.62×51mm NATO[13][14]
M2 BrowningKarogs: Amerikas Savienotās Valstis ASVM2HB-QCB12.7×99mm NATO[14][15]
Granātmetēji
Heckler & Koch AG36Karogs: Vācija Vācija40x46mm[12][14]
Heckler & Koch GMGKarogs: Vācija Vācija40x53mm[12][13][14]
Prettanku ieroči
AT4Karogs: Zviedrija Zviedrija84 mm[13]
Carl Gustav recoilless rifleKarogs: Zviedrija ZviedrijaM2
M4		84 mm[13][14][16]
SPIKEKarogs: Izraēla IzraēlaSR
LR I
LR II
ER II		[13][14]
Bezpilota lidaparāti
AeroVironment RQ-20 PumaKarogs: Amerikas Savienotās Valstis ASVRQ-20A9 bezpilota lidaparāti[17]
UAV Factory Penguin CKarogs: Latvija LatvijaPenguin CIlgstošas un tālas darbības bezpilota lidaparāts[18]

Militārie transportlīdzekļi

[labot | labot pirmkodu]
NosaukumsAttēlsIzcelsmes valstsTipsVariantiSkaitsPiezīmes
Bruņu tehnika
CVR(T)
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņu tehnika
Scimitar
Sultan
Spartan
Samson
Samaritan
 205[19] 123 ir modernizēti un kapitāli atremontēti. Daži aprīkoti ar SPIKE prettanku raķetēm.[20]
Patria 6x6 Karogs: Somija Somija Bruņutransportieri 200 [21]
Bruņotas automašīnas
HMMWV Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Apvidus automobilis M1043A2
M1113		 30
8		 2005. gadā ASV ziedoja 10 automašīnas.[22] Vēlāk vēl 28 HMMWV automašinas tika piepirktas klāt.[23] Dažas ir aprīkotas ar HK GMG, M2 Browning un SPIKE prettanku raķetēm.
Mercedes-Benz G-klase Karogs: Vācija Vācija Apvidus automobilis 290GD 50 [24][25]
Kravas auto
Scania Karogs: Zviedrija Zviedrija Kravas automobilis
P93
NM154
 184
8		 2013. gadā Norvēgija ziedoja 134 P93 un 8 NM154 kravas automobiļus. 2014. gadā vēl tika papildus iepirkti 50 P93 kravas automobiļi.[24]
Mercedes-Benz Unimog Karogs: Vācija Vācija Kravas automobilis 120[26]
Vieglie transportlīdzekļi
Mercedes-Benz G-Class Karogs: Vācija Vācija Apvidus automobilis
240GD
300GDN
 [24][27]
Land Rover Defender Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste Apvidus automobilis
D110
 2 Tiek izmantots militārās policijas vajadzībām.[28]
Polaris RZR Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Bagijs
MRZR-2
MRZR-4
MV850
 62[29]
Can-Am Outlander Karogs: Somija Somija Kvadrocikls
Outlander MAX 650XT
 582[26] [30]
Speciālie transportlīdzekļi
Bv 206 Karogs: Zviedrija Zviedrija Visurgājējs
Bv 206A
Bv 206F

Artilērija

[labot | labot pirmkodu]
NosaukumsAttēlsIzcelsmes valstsKalibrsSkaitsPiezīmes
Mīnmetēji
L16 81mm Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Karogs: Norvēģija Norvēģija		 81 mm
GrW 86 Karogs: Austrija Austrija 120 mm [31]
Pašgājējhaubices
M109A5Ö
Rechenstellenpanzer M109		 Latvian Army M109 A5o Howitzer Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Austrija Austrija		 155 mm 53
10		 35 haubices, 10 uguns kontrolieri un 2 vadītāju apmācības līdzekļi.[32] 2021. gadā tika papildus saņemtas 18 haubices.[33]

Dienesta pakāpes[34]

[labot | labot pirmkodu]
Virsnieku dienesta pakāpes
Augstākie virsnieki Vecākie virsnieki Jaunākie virsnieki
Pakāpes zīmotne
Pakāpe Ģenerālleitnants
Lieutenant General		 Ģenerālmajors
Major General		 Brigādes ģenerālis
Brigadier General		 Pulkvedis
Colonel		 Pulkvežleitnants
Lieutenant Colonel		 Majors
Major		 Kapteinis
Captain		 Virsleitnants
First Lieutenant		 Leitnants
Second Lieutenant
Pielīdzināmā NATO pakāpe OF-8 OF-7 OF-6 OF-5 OF-4 OF-3 OF-2 OF-1
Instruktoru un kareivju dienesta pakāpes
Instruktori Kareivji
Pakāpes zīmotne
Pakāpe Augstākais virsseržants
Senior Warrant Officer		 Galvenais virsseržants
Warrant Officer		 Štāba virsseržants
Senior Sergeant		 Virsseržants
Sergeant First Class		 Seržants
Sergeant		 Kaprālis
Corporal		 Dižkareivis
Private First Class		 Kareivis
Private
Pielīdzināmā NATO pakāpe OR-9 OR-8 OR-7 OR-6 OR-5 OR-4 OR-3 OR-2

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Latvia - Defence Data» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. maijā. Skatīts: 2015. gada 3. jūnijs.
  2. 1 2 «Notiks Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera maiņas ceremonija». lvportals.lv. Skatīts: 2023. gada 8. jūlijā.
  3. ↑ http://www.sargs.lv/Zinas/NATO_un_ES/2014/11/22-01.aspx
  4. ↑ «Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā.
  5. ↑ «"Sandris Gaugers - Nacionālie bruņotie spēki"». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā.
  6. ↑ «Notiks Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera maiņas ceremonija». Skatīts: 2025. gada 8. novembrī.
  7. ↑ «Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde». Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  8. ↑ Jane's World Armies Issue 23 - 2008
  9. ↑ «NBS vienības». Skatīts: 2020. gada 5. oktobrī.
  10. ↑ «Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde». Latvijas Armija. Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  11. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 20. decembrī.
  12. 1 2 3 4 5 6 7 «Par ieroču modeļu noteikšanu un iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām». likumi.lv (latviešu). 2005. gada 28. jūlijs.
  13. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 «Faktu lapa "Nacionālie bruņotie spēki" (2008)». www.mod.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
  14. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 «AM sagatavojusi jaunus armijas ieroču standartus». www.tvnet.lv (latviešu). LETA. 2018. gada 12. jūlijs.
  15. ↑ «NBS par 1,8 miljoniem eiro iegādāsies 'Browning M2' ložmetējus». www.delfi.lv (latviešu). BNS. 2014. gada 21. decembris.
  16. ↑ Tupp, Enn (2018). "Zemessardze - KASP-i ja Kaitseliidu vääriline partner" (et). Kaitse Kodu! (Kaitseliit) 1: 34. ISSN 1406-3387.
  17. ↑ «Latvian army with US support to receive EUR 2.4 million worth of drones». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. janvārī. Skatīts: 2018. gada 16. aprīlis.
  18. ↑ «Latvia acquires Penguin C long-endurance UAVs». Skatīts: 2019. gada 19. aprīlis.
  19. ↑ «NBS saņēmuši visas 2014. gadā parakstītajā līgumā paredzētās kāpurķēžu izlūkošanas mašīnas CVR(T)». sargs.lv. Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  20. ↑ «Latvia to continue purchases of Spike anti-tank missiles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. februārī. Skatīts: 2015. gada 12. janvāris.
  21. ↑ «Parakstītā vienošanās par “Patria” 6x6 iegādi stiprinās NBS spējas un pašmāju industriju».
  22. ↑ «Latviešu karavīru draugs «Hummer»». tvnet.lv. 2005. gada 1. jūnijs.
  23. ↑ «Par ASV naudu pirks «Hummer»». apollo.lv (latviešu). 2005. gada 10. jūlijs.
  24. 1 2 3 «Bruņotie spēki saņem Norvēģijā pirktās automašīnas un ieročus» (Latvian). Skatīts: 2015. gada 31. maijs.
  25. ↑ «UNROCA original report - Latvia 2015». www.unroca.org.
  26. 1 2 «2019. gadā turpinājās NBS un Zemessardzes vienību bruņojuma modernizācija». sargs.lv. 2020. gada 13. janvāris.
  27. ↑ «“Latvijas Avīze” atmasko: Kad galvā lido šķīvīši…» (latviešu). 2017. gada 20. jūnijs.
  28. ↑ «MLR PT.21 ~ LATVIAN MILITARY POLICE D110 SW». joint-forces.com. 2019. gada 28. jūnijs.
  29. ↑ «Latvijas armija saņems ar ASV atbalstu sagādātus 62 taktiskos transportlīdzekļus» (Latvian). delfi.lv. Skatīts: 2018. gada 6. februāris.
  30. ↑ «Bruņotie spēki no Somijas iegādājušies 6x6 bezceļa transportlīdzekļus» (latviešu). 2018. gada 15. jūnijs.
  31. ↑ «Latvia gets from Austria second-hand 120 mm mortars». leta.lv. 2017. gada 4. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 27. oktobrī.
  32. ↑ «ARMOUR FOCUS – NEW LATVIAN M109 SPH». joint-forces.com. 2018. gada 4. aprīlis.
  33. ↑ «Latvijai piegādātas papildu 18 pašgājējhaubices». delfi.lv. 2021. gada 27. jūlijs.
  34. ↑ «Dienesta pakāpju saīsinājumi un tulkojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. februārī. Skatīts: 29 aprīlis 2017. Arhivēts 2017. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Sauszemes_spēki&oldid=4359561"