Latvijas Sauszemes spēki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas sauszemes spēki
Latvian Land Forces logo.png
Latvijas sauszemes spēku emblēma
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1918—1940
1991—pašlaik
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Sauszemes bruņotie spēki
Karavīru skaits 971 [1]
Devīze "Vienotībā spēks!"
Militārās operācijas Brīvības cīņas
Irākas karš 2003
Karš Afganistānā 2001
Komandieri
Pašreizējais komandieris Pulkvedis Sandris Gaugers[2]

Sauszemes spēki (SzS) ir daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un Speciālo uzdevumu vienības. Kopīgi ar zemessardzi tiek nodrošināta valsts sauszemes teritorijas aizsardzība. Patlaban sauszemes spēki sastāv no profesionālā dienesta karavīriem.

Kopš 2004. gada Latvija ietilpst NATO alianses sastāvā.

Sākot ar 2015. gadu Latvija deleģēs savus karavīrus ES Ziemeļu Kaujas grupai. Plānotais personālsastāva apjoms no Latvijas ir ap 160 karavīru.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikaposms līdz 1940[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikaposms no 1991[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Sauszemes spēku dibināšanas dienu uzskata 1992. gada 30. aprīli, kad ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Nr. 74 tika izveidots Sužu IDB (Izlūkdesanta bataljons).

Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000. gadā, uz izlūkdesanta bataljona bāzes, tika izveidots NBS Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljons LATBAT.

2002. gada 7. augustā ar NBS komandiera pavēli Nr. 672 tika dibināts NBS Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons.

2009. gada 16. februārī par Sauszemes spēku komandieri tiek iecelts pulkvedis Dzintars Roga.

2013. gadā par jauno komandieri tiek iecelts Mārtiņš Liberts.[4]

2016. gada 19. jūlijā par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts Pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš.[5]

2018. gada 18. decembrī par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts Pulkvedis Sandris Gaugers.[6]

Uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir [7]:

  • nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;
  • nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
  • sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās;
  • piedalīties terorisma apkarošanas pasākumos;
  • piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

Personālsastāvs un struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sauszemes spēki[9]

Starptautiskā kooperācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu, ASV un Afgāņu kareivji patruļas laikā Afganistānā.

Latvijas sauszemes spēki kopš 1996. gada piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Līdz šai dienai NBS kareivji ir piedalījušies deviņās miera uzturēšanas misijās - Afganistānā, Albānijā, Bosnijā, Gruzijā, Kosovā, Maķedonijā, Irākā, Centrālāfrikas republikā un Somālijā.[10]

Ekipējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu karavīru mācībās Polijā.

SzS standarta strēlnieku ieroči ir H&K G36KV (modificēta H&K G36 triecienšautenes versija) triecienšautenes un H&K AG-36 zemstobra granātmetēji, FN MINIMI vieglie ložmetēji, snaipera šautenes L96A1 AW un Glock 17 pistoles. SzS apbruņojumā ir arī MG-3 ložmetēji. Speciālo uzdevumu vienības ekipējumā iekļautas arī H&K UMP, H&K MP-5 mašīnpistoles un Ultima Ratio 'Hecate II 50BMG cal snaipera šautenes. SzS smagie strēlnieku ieroči ir Browning M2 .50 kalibra ložmetējs, H&K GMG 40 mm granātšāvējs, dažādi prettanku granātmetēji — AT4 un Carl Gustaf granātmetējs, un mīnmetēji.

SzS ekipējumā ir M998 HMMWV bruņumašīnas, BV206 visurgājēji un 3 T-55 tanki, no kuriem kaujas kārtībā ir 1. 2 BRDM-2 bruņu desantizlūkmašīnas vairs nav darba kārtībā un ir izliktas kā mācību mērķi Ādažu poligonā.

Dienesta pakāpes[11][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsnieku dienesta pakāpes
Augstākie virsnieki Vecākie virsnieki Jaunākie virsnieki
Pakāpes zīmotne LV-Army-OF8.png LV-Army-OF7.png LV-Army-OF6.png LV-Army-OF5.png LV-Army-OF4.png LV-Army-OF3.png LV-Army-OF2.png LV-Army-OF1a.png LV-Army-OF1b.png
Pakāpe Ģenerālleitnants
Lieutenant General
Ģenerālmajors
Major General
Brigādes Ģenerālis
Brigadier General
Pulkvedis
Colonel
Pulkvežleitnants
Lieutenant Colonel
Majors
Major
Kapteinis
Captain
Virsleitnants
First Lieutenant
Leitnants
Second Lieutenant
Pielīdzināmā NATO pakāpe OF-8 OF-7 OF-6 OF-5 OF-4 OF-3 OF-2 OF-1
Instruktoru un kareivju dienesta pakāpes
Instruktori Kareivji
Pakāpes zīmotne LV-Army-OR9.png LV-Army-OR8.png LV-Army-OR7.png LV-Army-OR6.png LV-Army-OR5.png LV-Army-OR4.png LV-Army-OR3.png LV-Army-OR1.png
Pakāpe Augstākais virsseržants
Senior Warrant Officer
Galvenais virsseržants
Warrant Officer
Štāba virsseržants
Senior Sergeant
Virsseržants
Sergeant First Class
Seržants
Sergeant
Kaprālis
Corporal
Dižkareivis
Private First Class
Kareivis
Private
Pielīdzināmā NATO pakāpe OR-9 OR-8 OR-7 OR-6 OR-5 OR-4 OR-3 OR-2

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvia - Defence Data» (angliski). Skatīts: 2015. gada 3. jūnijs.
  2. «"Sandris Gaugers». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā. Teksts " Nacionālie bruņotie spēki"" ignorēts
  3. http://www.sargs.lv/Zinas/NATO_un_ES/2014/11/22-01.aspx
  4. http://www.mil.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2013/06/28-02.aspx
  5. «Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā.
  6. «"Sandris Gaugers». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā. Teksts " Nacionālie bruņotie spēki" " ignorēts
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 19. decembrī.
  8. Jane's World Armies Issue 23 - 2008
  9. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 20. decembrī.
  10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 20. decembrī.
  11. «Dienesta pakāpju saīsinājumi un tulkojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. februārī. Skatīts: 29 aprīlis 2017.