Latvijas Sauszemes spēki

Vikipēdijas lapa
Latvijas sauszemes spēki
Latvian Land Forces logo.png
Latvijas sauszemes spēku emblēma
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1918—1940
1991—pašlaik
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Sauszemes bruņotie spēki
Karavīru skaits 971 [1]
Devīze "Vienotībā spēks!"
Militārās operācijas Brīvības cīņas
Irākas karš 2003
Karš Afganistānā 2001
Komandieri
Pašreizējais komandieris Pulkvedis Sandris Gaugers[2]

Sauszemes spēki (SzS) ir daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un Speciālo uzdevumu vienības. Kopīgi ar zemessardzi tiek nodrošināta valsts sauszemes teritorijas aizsardzība. Patlaban sauszemes spēki sastāv no profesionālā dienesta karavīriem.

Kopš 2004. gada Latvija ietilpst NATO alianses sastāvā.

Sākot ar 2015. gadu, Latvija deleģē savus karavīrus ES Ziemeļu Kaujas grupai. Plānotais personālsastāva apjoms no Latvijas ir ap 160 karavīru.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikaposms līdz 1940. gadam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas Bruņotie spēki

Laikaposms no 1991. gadam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Sauszemes spēku dibināšanas dienu uzskata 1992. gada 30. aprīli, kad ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Nr. 74 tika izveidots Sužu IDB (Izlūkdesanta bataljons).

Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000. gadā, uz izlūkdesanta bataljona bāzes, tika izveidots NBS Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljons (LATBAT). 2002. gada 7. augustā ar NBS komandiera pavēli Nr. 672 tika dibināts NBS Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons. 2009. gada 16. februārī par Sauszemes spēku komandieri tiek iecelts pulkvedis Dzintars Roga. 2013. gadā par jauno komandieri tiek iecelts Mārtiņš Liberts.[4] 2016. gada 19. jūlijā par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš.[5] 2018. gada 18. decembrī par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts pulkvedis Sandris Gaugers.[2]

Uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir:[6]

  • nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;
  • nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
  • sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās;
  • piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;
  • sniegt atbalstu civilās aizsardzības sistēmas iestādēm.

Personālsastāvs un struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijas bāžu un vienību dislokācija[7]
Sauszemes spēki[8]

Starptautiskā kooperācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas, ASV un Afganistānas valdības kareivji patruļas laikā Afganistānas kara laikā.

Latvijas sauszemes spēki kopš 1996. gada piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Līdz šai dienai NBS kareivji ir piedalījušies deviņās miera uzturēšanas misijās - Afganistānā, Albānijā, Bosnijā, Gruzijā, Kosovā, Maķedonijā, Irākā, Centrālāfrikas republikā un Somālijā.[10]

Ekipējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu karavīru mācībās Polijā

Kājinieku ieroči[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modelis Attēls Izcelsmes valsts Varianti Kalibrs Piezīmes
Pistoles
Glock GLOCK 17 Gen 4 Pistol MOD 45160305.jpg Karogs: Austrija Austrija Glock 17
Glock 19
Glock 21
Glock 26		 9×19mm Parabellum Standarta pistole.[11][12][13]
Bises un automāti
Remington 870 M870mcs.jpg Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 12 gauge [13]
Heckler & Koch MP7 Heckler & Koch MP7A1.png Karogs: Vācija Vācija MP7A1 HK 4.6×30mm [13]
Heckler & Koch MP5 Heckler & Koch MP5-1.jpg Karogs: Vācija Vācija MP5A3 9×19mm Parabellum [13]
Heckler & Koch UMP HKUMP45.JPG Karogs: Vācija Vācija UMP9 9×19mm Parabellum Standarta vieglais automāts.[11][13]
Šautenes
M16 M16A1 brimob.jpg Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV M16A1 Tiek izmantots kā ceremoniju ierocis.
Heckler & Koch G36C Latvian G36KV.JPG Karogs: Vācija Vācija G36KV 5.56×45mm NATO Standarta šautene.[11][12][13]
Snaipera šautenes
Heckler & Koch HK417 HK 417 (7029721321).jpg Karogs: Vācija Vācija 7.62×51mm NATO [13]
Accuracy International Arctic Warfare Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste AW
AXMC
AX50		 7.62×51mm NATO
12.7×99mm NATO
PGM Hecate II PGM Hecate.jpg Karogs: Francija Francija 12.7×99mm NATO Standarta smagā snaipera šautene.[11][12][13]
Barrett M107 M107 1.jpg Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 12.7×99mm NATO [13]
Ložmetēji
FN Minimi FN MINIMI Standard Right.jpg Karogs: Beļģija Beļģija 5.56×45mm NATO Standarta vieglais ložmetējs.[11][12][13]
FN MAG FN MAG.jpg Karogs: Zviedrija Zviedrija Kulspruta 58 B 7.62×51mm NATO [12][13]
M2 Browning M2 Browning, Musée de l'Armée.jpg Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV M2HB-QCB 12.7×99mm NATO [13][14]
Granātmetēji
Heckler & Koch AG36 Latvian G36KV.JPEG Karogs: Vācija Vācija 40x46mm [11][13]
Heckler & Koch GMG HK GMW.jpg Karogs: Vācija Vācija 40x53mm [11][12][13]
Prettanku ieroči
AT4 Karogs: Zviedrija Zviedrija 84 mm [12]
Carl Gustav recoilless rifle M3E1.jpg Karogs: Zviedrija Zviedrija M2
M4		 84 mm [12][13][15]
SPIKE SPIKE ATGM.jpg Karogs: Izraēla Izraēla SR
LR I
LR II
ER II		 [12][13]
Bezpilota lidaparāti
AeroVironment RQ-20 Puma Paratroopers launch packable drone DVIDS615590.jpg Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV RQ-20A 9 bezpilota lidaparāti[16]
UAV Factory Penguin C Karogs: Latvija Latvija Penguin C Ilgstošas un tālas darbības bezpilota lidaparāts[17]

Militārie transportlīdzekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Attēls Izcelsmes valsts Tips Varianti Skaits Piezīmes
Bruņu tehnika
CVR(T) 18.novembra svinīgie pasākumi (44123208820).jpg Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņu tehnika
Scimitar
Sultan
Spartan
Samson
Samaritan
 205[18] 123 ir modernizēti un kapitāli atremontēti. Daži aprīkoti ar SPIKE prettanku raķetēm.[19]
Patria 6x6
Patria 6x6 APC
 Karogs: Somija Somija Bruņutransportieri 200 [20]
Bruņotas automašīnas
HMMWV Latvian Independence Day military parade 403 (26169125784).jpg Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Apvidus automobīlis M1043A2
M1113 		30
8 		2005. gadā ASV ziedoja 10 automašīnas.[21] Vēlāk vēl 28 HMMWV automašinas tika piepirktas klāt.[22] Dažas ir aprīkotas ar HK GMG, M2 Browning un SPIKE prettanku raķetēm.
Mercedes-Benz G-klase Latvian Soldiers, Trident Juncture 15 (22558849382).jpg Karogs: Vācija Vācija Apvidus automobīlis 290GD 50 [23][24]
Kravas auto
Scania Scania 93M Norwegian military.jpg Karogs: Zviedrija Zviedrija Kravas automašīna
P93
NM154
 184
8 		2013. gadā Norvēgija ziedoja 134 P93 un 8 NM154 kravas automašīnas. 2014. gadā vēl tika papildus iepirktas 50 P93 kravas automašīnas.[23]
Mercedes-Benz Unimog Mercedes-Benz Unimog U 5000.jpg Karogs: Vācija Vācija Kravas automašīna 120[25]
Vieglie transportlīdzekļi
Mercedes-Benz G-Class Latvian Independence Day military parade 385 (26749489216).jpg Karogs: Vācija Vācija Apvidus automobīlis
240GD
300GDN
 [23][26]
Land Rover Defender Latvian Land Rover Defender.JPG Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste Apvidus automobīlis
D110
 2 Tiek izmantots no militārās policijas vajadzībām.[27]
Polaris RZR Flickr - The U.S. Army - This is how we roll.jpg Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Bagijs
MRZR-2
MRZR-4
MV850
 62[28]
Can-Am Outlander Can-am-shows-the-new-outlander-6x6-xt-video-84284 1.jpg Karogs: Somija Somija Kvadrocikls
Outlander MAX 650XT
 582[25] [29]
Speciālie transportlīdzekļi
Bv 206 Latvian Independence Day military parade 412 (26749484086).jpg Karogs: Zviedrija Zviedrija Visurgājējs
Bv 206A
Bv 206F

Artilērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Attēls Izcelsmes valsts Kalibrs Skaits Piezīmes
Mīnmetēji
L16 81mm 81mmMORT L16.png Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Karogs: Norvēģija Norvēģija 		81 mm
GrW 86 Schwerer Granatwerfer (25326842743).jpg Karogs: Austrija Austrija 120 mm [30]
Pašgājējhaubices
M109A5Ö
Rechenstellenpanzer M109 		Latvian Army M109 A5o Howitzer Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Austrija Austrija 		155 mm 53
10 		35 haubices, 10 uguns kontrolieri un 2 vadītāju apmācības līdzekļi.[31] 2021. gadā tika papildus saņemtas 18 haubices.[32]

Dienesta pakāpes[33][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsnieku dienesta pakāpes
Augstākie virsnieki Vecākie virsnieki Jaunākie virsnieki
Pakāpes zīmotne LV-Army-OF8.png LV-Army-OF7.png LV-Army-OF6.png LV-Army-OF5.png LV-Army-OF4.png LV-Army-OF3.png LV-Army-OF2.png LV-Army-OF1a.png LV-Army-OF1b.png
Pakāpe Ģenerālleitnants
Lieutenant General 		Ģenerālmajors
Major General 		Brigādes ģenerālis
Brigadier General 		Pulkvedis
Colonel 		Pulkvežleitnants
Lieutenant Colonel 		Majors
Major 		Kapteinis
Captain 		Virsleitnants
First Lieutenant 		Leitnants
Second Lieutenant
Pielīdzināmā NATO pakāpe OF-8 OF-7 OF-6 OF-5 OF-4 OF-3 OF-2 OF-1
Instruktoru un kareivju dienesta pakāpes
Instruktori Kareivji
Pakāpes zīmotne LV-Army-OR9.png LV-Army-OR8.png LV-Army-OR7.png LV-Army-OR6.png LV-Army-OR5.png LV-Army-OR4.png LV-Army-OR3.png LV-Army-OR1.png
Pakāpe Augstākais virsseržants
Senior Warrant Officer 		Galvenais virsseržants
Warrant Officer 		Štāba virsseržants
Senior Sergeant 		Virsseržants
Sergeant First Class 		Seržants
Sergeant 		Kaprālis
Corporal 		Dižkareivis
Private First Class 		Kareivis
Private
Pielīdzināmā NATO pakāpe OR-9 OR-8 OR-7 OR-6 OR-5 OR-4 OR-3 OR-2

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Latvia - Defence Data» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. maijā. Skatīts: 2015. gada 3. jūnijs.
  2. ↑ 2,0 2,1 «"Sandris Gaugers - Nacionālie bruņotie spēki"». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā.
  3. ↑ http://www.sargs.lv/Zinas/NATO_un_ES/2014/11/22-01.aspx
  4. ↑ http://www.mil.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2013/06/28-02.aspx[novecojusi saite]
  5. ↑ «Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā.
  6. ↑ «Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde». Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  7. ↑ Jane's World Armies Issue 23 - 2008
  8. ↑ «NBS vienības». Skatīts: 2020. gada 5. oktobrī.
  9. ↑ «Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde». Latvijas Armija. Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  10. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 20. decembrī.
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 11,4 11,5 11,6 «Par ieroču modeļu noteikšanu un iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām». likumi.lv (latviešu). 2005. gada 28. jūlijs.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 12,4 12,5 12,6 12,7 12,8 «Faktu lapa "Nacionālie bruņotie spēki" (2008)». www.mod.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
  13. ↑ 13,00 13,01 13,02 13,03 13,04 13,05 13,06 13,07 13,08 13,09 13,10 13,11 13,12 13,13 13,14 13,15 «AM sagatavojusi jaunus armijas ieroču standartus». www.tvnet.lv (latviešu). LETA. 2018. gada 12. jūlijs.
  14. ↑ «NBS par 1,8 miljoniem eiro iegādāsies 'Browning M2' ložmetējus». www.delfi.lv (latviešu). BNS. 2014. gada 21. decembris.
  15. ↑ Tupp, Enn (2018). "Zemessardze - KASP-i ja Kaitseliidu vääriline partner" (et). Kaitse Kodu! (Kaitseliit) 1: 34. ISSN 1406-3387.
  16. ↑ «Latvian army with US support to receive EUR 2.4 million worth of drones». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. janvārī. Skatīts: 2018. gada 16. aprīlis.
  17. ↑ «Latvia acquires Penguin C long-endurance UAVs». Skatīts: 2019. gada 19. aprīlis.
  18. ↑ «NBS saņēmuši visas 2014. gadā parakstītajā līgumā paredzētās kāpurķēžu izlūkošanas mašīnas CVR(T)». Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  19. ↑ «Latvia to continue purchases of Spike anti-tank missiles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. februārī. Skatīts: 2015. gada 12. janvāris.
  20. ↑ «Parakstītā vienošanās par “Patria” 6x6 iegādi stiprinās NBS spējas un pašmāju industriju».
  21. ↑ «Latviešu karavīru draugs «Hummer»». tvnet.lv. 2005. gada 1. jūnijs.
  22. ↑ «Par ASV naudu pirks «Hummer»». apollo.lv (latviešu). 2005. gada 10. jūlijs.
  23. ↑ 23,0 23,1 23,2 «Bruņotie spēki saņem Norvēģijā pirktās automašīnas un ieročus» (Latvian). Skatīts: 2015. gada 31. maijs.
  24. ↑ «UNROCA original report - Latvia 2015». www.unroca.org.
  25. ↑ 25,0 25,1 «2019. gadā turpinājās NBS un Zemessardzes vienību bruņojuma modernizācija». sargs.lv. 2020. gada 13. janvāris.
  26. ↑ «“Latvijas Avīze” atmasko: Kad galvā lido šķīvīši…» (latviešu). 2017. gada 20. jūnijs.
  27. ↑ «MLR PT.21 ~ LATVIAN MILITARY POLICE D110 SW». joint-forces.com. 2019. gada 28. jūnijs.
  28. ↑ «Latvijas armija saņems ar ASV atbalstu sagādātus 62 taktiskos transportlīdzekļus» (Latvian). delfi.lv. Skatīts: 2018. gada 6. februāris.
  29. ↑ «Bruņotie spēki no Somijas iegādājušies 6x6 bezceļa transportlīdzekļus» (latviešu). 2018. gada 15. jūnijs.
  30. ↑ «Latvia gets from Austria second-hand 120 mm mortars». leta.lv. 2017. gada 4. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 27. oktobrī.
  31. ↑ «ARMOUR FOCUS – NEW LATVIAN M109 SPH». joint-forces.com. 2018. gada 4. aprīlis.
  32. ↑ «Latvijai piegādātas papildu 18 pašgājējhaubices». delfi.lv. 2021. gada 27. jūlijs.
  33. ↑ «Dienesta pakāpju saīsinājumi un tulkojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. februārī. Skatīts: 29 aprīlis 2017. Archived 2017. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Sauszemes_spēki&oldid=3793382"