Naro-1
_%EB%B0%9C%EC%82%AC%EB%8C%80_%EA%B8%B0%EB%A6%BD_(3).jpg) | |
| Pielietojums | Kosmiskā nesējraķete |
| Raķešu saime | Angara |
| Raķešu grupa | Naro |
| Valsts |  Korejas Republika
|
| Izgatavotājs | KARI, Hruņičeva centrs |
| Izmēri | |
|---|---|
| Augstums | 30 m |
| Diametrs | 3,9 m |
| Masa | 140 000 kg |
| Pakāpju skaits | 2 |
| Celtspēja | |
| Derīgā krava uz LEO | 100 kg (300 km orbītā ar 38° slīpumu) |
| Lidojumu kopsavilkums | |
| Statuss | ekspluatācijā |
| Starta vietas | Naro kosmosa centrs |
| Startu skaits | 3 |
| Veiksmīgie | 1 |
| Avārijas | 2 |
| Pirmais lidojums | 25.08.2009. |
| Pirmais pavadonis palaists | 30.01.2013. |
| Pakāpes | |
Naro-1 (sākotnējais nosaukums Korea Space Launch Vehicle jeb KSLV-1) ir Dienvidkorejas pirmā un vienīgā kosmiskā nesējraķete. Tā ir divpakāpju raķete, kuras pirmā pakāpe izgatavota Krievijā.
Divi pirmie lidojumi 2009. un 2010. gadā beigušies neveiksmīgi. Tikai trešajā startā 2013. gadā izdevās orbītā ievadīt pavadoni.
Raķetes uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Naro-1 divpakāpju raķete, kas derīgo kravu līdz 100 kg var ievadīt orbītā ar 38° slīpumu 100 līdz 300 km augstumā. Pirmā pakāpe ir analoģiska krievu raķetes Angara universālajam raķešu modulim (URM). Dzinējs ir RD-151 ar vilci 1700 kN, kas ir Angara raķetēs izmantotā dzinēja RD-191 atvieglināta versija.
Otro pakāpi izgatavo KARI, tā darbojas ar cieto degvielu. Nesējraķetes kopējā masa ir 140 t.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1992. gadā Dienvidkoreja izstrādāja un palaida vairākas raķetes un pavadoņu sistēmas ārpus savas valsts, piemēram, KSR-1 un KSR-2 cietās degvielas zondējošās raķetes. 2000. gadā ar Krievijas palīdzību Dienvidkoreja sāka būvēt Naro kosmosa centru Naro salā 485 km uz dienvidiem no Seulas. 2002. gada 28. novembrī veiksmīgi tika palaista šķidrās degvielas zondējošā raķete KSR-3. 2002. gadā Dienvidkoreja paziņoja, ka izstrādās nelielu pavadoņu nesējraķeti KSLV (Korea Space Launch Vehicle) līdz 2005. gadam, kas balstīsies uz KSR-3 iestrādnēm. Tā būtu pašmāju ražota, ar 122 500 kN vilci, darbotos ar šķidro skābekli un petroleju. Tai būtu trīs pakāpes.[1] Sakarā ar finansiāliem un tehniskiem sarežģījumiem tika nolemts raķetes izstrādē piesaistīt Krieviju.
2004. gada 26. oktobrī Hruņičeva Valsts kosmiskā centra direktors A. Medvedevs ieradās Dienvidkorejā un parakstīja līgumu par dalību KSLV-1 izstrādē. Hruņičeva uzņēmums izgatavotu pirmo pakāpi, bet Koreja — otro.
Lidojumu vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais lidojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Naro-1 pirmais izmēģinājuma lidojums notika 2009. gada 25. augustā. Plūsmvirža daļējas atvēršanās dēļ pavadonis STSAT-2 neatdalījās un netika ievadīts orbītā.
Otrais lidojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrais Naro-1 starts notika 2010. gada 10. jūnijā 08:01 UTC. Lidojuma 137. sekundē pazuda sakari no raķetes. Tiek uzskatīts, ka tā eksplodēja.[2] Dienvidkoreja un Krievija izveidoja avārijas komisiju, kurai bija jānosaka kļūmes iemesls. 2010. gada augustā tā tikās, bet nespēja dot vienotu slēdzienu.[3]
Trešais lidojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trešais starts 2013. gada 30. janvārī bija veiksmīgs, un eksperimentāls pavadonis STSAT-2C tika ievadīts orbītā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ [1] Arhivēts 2009. gada 30. augustā, Wayback Machine vietnē. 2008-01-24
- ↑ «(LEAD) (rocket launch) Ground controllers lose contact with space rocket after takeoff» (angliski). Yonhap News. 2010-06-10. Skatīts: 2010-06-10.
- ↑ Third Naro to be launched in 2011 (angliski)