Šķidrais skābeklis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šķidrais skābeklis mērglāzē

Šķidrais skābeklis, arī LOX (no angļu: Liquid OXygen) ir skābekļa šķidrā forma. Tas ir gaiši zilā krāsā, un ir paramagnētisks. Blīvums — 1140 kg/m³, un tas ir vidēji kriogēnisks (sasalšanas temperatūra: −219 °C, viršanas temperatūra: −183 °C). Šķidro skābekli plaši lieto rūpniecībā un medicīnā. Šķidro skābekli iegūst no atmosfēras skābekļa ar daļēju destilēšanu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķidrais skābeklis ir visbiežāk lietojamais oksidētājs kosmiskajās nesējraķetēs kopā ar šķidro ūdeņradi vai petroleju. Šķidro skābekli izmantoja pirmajās starpkontinentālajās ballistiskajās raķetēs, tomēr šādam lietojumam oksidētājs izrādījās nepraktisks, jo tā kriogēno īpašību un iztvaikošanas dēļ ar šķidro skābekli uzpildītu raķeti ir grūti ilgstoši uzglabāt.

Šķidro skābekli arī izmanto sprāgstvielu izgatavošanā.