STSAT-2C

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
STSAT-2C
나로과학위성
STSAT-2C
KA veidseksperimentāls pavadonis
OperatorsKorejas Aerokosmisko pētījumu institūts, Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
IzgatavotājiKorejas Aerokosmisko pētījumu institūts, Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
Starta datums30.01.2013. 07:00 UTC
Starta vietaNaro kosmosa centrs Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
NesējraķeteNaro-1, Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
Aktivitātes beigas2014. gada aprīlis
Darbības ilgums1 gads 3 mēneši
NSSDC ID2013-003A
SCN39068
Masa100 kg
Orbītas elementi[1]
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Slīpums80,29°
Periods103,03 min
Apogejs1511 km
Perigejs292 km
Programma STSAT
IepriekšējaisNākamais
STSAT-2B

STSAT-2C (나로과학위성) bija Dienvidkorejas eksperimentālais pavadonis. Tas orbītā palaists 2013. gada martā nesējraķetes Naro-1 pirmajā veiksmīgajā startā pēc diviem iepriekšējiem neveiksmīgiem. Tādējādi Dienvidkoreja kļuva par kosmisko lielvalsti, ar savu raķeti no savas valsts teritorijas veiksmīgi palaižot savu pavadoni.

Kosmiskā aparāta masa bija aptuveni 100 kg. Izmēri 76 × 102 × 116 cm. Pavadonī uzstādītas sešas eksperimentālas ierīces:

  • lāzera atstarotājmasīvs, kas ļauj noteikt kosmiskā aparāta atrašanās vietu ar lāzera altimetrijas palīdzību;
  • Langmuir zonde, lai noteiktu plazmas elektronu temperatūru, elektronu blīvumu un elektrisko potenciālu;
  • kosmiskās radiācijas efektu monitors, lai pētītu Zemei tuvo kosmisko vidi;
  • žiroskops;
  • infrasarkanais sensors;
  • femptosekundes lāzera oscilators

STSAT-2C tika palaists 2013. gada 30. janvārī 07:00 UTC ar nesējraķeti Naro-1 no Naro kosmosa centra.

2014. gada septembrī paziņots, ka pavadonis neatbild uz komandām kopš aprīļa. Aprēķināts, ka tas noies no orbītas un sadegs Zemes atmosfērā 2021. gadā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]