Narodņicisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Narodņicisms (krievu: народничество) kā sociāla parādība un narodņiki (krievu: народники) kā tās pārstāvji bija sociāli aktīva kustība Krievijas impērijā, kas visspilgtāk izpaudās 19. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Narodņiki lielākoties bija sabiedrības vidusšķiras pārstāvji, kas meklēja atbalstu "tautas masās". Viņi uzskatīja zemniekus par progresīvu sociālo slāni, bet zemnieku kopienu - par sociālisma iedīgli.

Bieži nonākot opozīcijā carisma režīmam, narodņiki savus mērķus centās realizēt dažādos veidos, tai skaitā izvēršot t.s. "iešanu tautā" (хождение в народ) t.i. cenšoties izglītot zemnieku masas un propagandēt to vidū savus uzskatus. Narodņiki tika vajāti un maz panāca savu ideju realizācijai dzīvē, tomēr spēcīgi ietekmēja nākamo Krievijas sabiedrisko kustību, sevišķi eseru, uzskatus.

1879. gadā no narodņiku kustības dalībniekiem radās teroristiska organizācija "Narodnaja voļa", kurai 1881. gadā izdevās atentātā nogalināt Krievijas caru Aleksandru II.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]