Narodņicisms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Propagandista arests" (Repina glezna, 1892).

Narodņicisms (krievu: народничество) kā sociāla parādība un narodņiki (krievu: народники) kā tās pārstāvji bija sociāli aktīva kustība Krievijas impērijā, kas visspilgtāk izpaudās 19. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Narodņiki lielākoties bija sabiedrības vidusšķiras pārstāvji, kas meklēja atbalstu "tautas masās". Viņi uzskatīja zemniekus par progresīvu sociālo slāni, bet zemnieku kopienu - par sociālisma iedīgli.

Bieži nonākot opozīcijā valdošajai monarhijai, narodņiki savus mērķus centās realizēt dažādos veidos, tai skaitā izvēršot t.s. "iešanu tautā" (хождение в народ) t.i. cenšoties izglītot zemnieku masas un propagandēt to vidū savus uzskatus. Narodņikus vajāja un viņi nespēja īstenot savas idejas, tomēr spēcīgi ietekmēja nākamo Krievijas sabiedrisko kustību, sevišķi eseru, uzskatus.

1879. gadā narodņiku kustības dalībnieki izveidoja teroristisku organizāciju "Narodnaja voļa", kuras locekļi 1881. gadā nogalināja Krievijas impērijas ķeizaru Aleksandru II.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]