Navesti

Vikipēdijas lapa
Navesti
Navesti pie ietekas Pernu
Navesti pie ietekas Pernu
Navesti (Igaunija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Tamsi purvs
58°48′09″N 25°47′15″E / 58.80250°N 25.78750°E / 58.80250; 25.78750
Ieteka Pernu
58°29′37″N 24°53′59″E / 58.49361°N 24.89972°E / 58.49361; 24.89972Koordinātas: 58°29′37″N 24°53′59″E / 58.49361°N 24.89972°E / 58.49361; 24.89972
Baseina valstis Karogs: Igaunija Igaunija
Garums 101.7 km
Kritums 60,2 m  
Vidējā caurtece 27,9 m³/s 
Baseina platība 3004.2 km² 
Galvenās pietekas Halliste, Sārjegi
Navesti Vikikrātuvē

Navesti (igauņu: Navesti jõgi) ir upe Igaunijas vidienē, Pernu kreisā krasta pieteka. Veido apmēram pusi no Pernu upes baseina. Navesti tek caur Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Navesti garums 101,7 km. Sateci ar Pernu veido 38 km attālumā no ieteces Pērnavas līcī. Lejtecē Navesti tek caur mitriem, aplūstošiem mežu masīviem, tai skaitā Somā nacionālā parka teritorijā.[1]

Upes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navesti ir ūdeņiem bagāta upe ar plašu vēdekļveida formas baseinu, kas aptver teritoriju no Jerves apriņķa Igaunijas vidusdaļā līdz pat Latvijas pierobežai valsts dienviddaļā. Upes kritums salīdzinoši neliels — 60,2 metri. Navesti iztek no Tamsi purva (igauņu: Tamsi soos), aptuveni 1 km uz ziemeļiem no Jalametsas ciema, Jervas apriņķī.

Lejtecē Navesti plūst caur mitrāju mežiem un purvu teritorijām. Suitsnas purva apvidū (Somā nacionālā parka teritorija) veido sateci ar savu lielāko pieteku, 91,5 km garo Hallisti (pēc baseina platības pārsniedz Navesti). 12,7 km lejpus šīs sateces, pie Jēsū (igauņu: Jõesuu) ciema ietek Pernu.

Navesti sastopams sekojošas zivju sugu: augštecē — raudas un vēdzeles; vidustecē un lejtecē — raudas un līdakas.[2]

Navesti augštecē

Apdzīvotas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Navesti tek cauri mitru mežu masīviem un purviem, iedzīvotāju blīvums tās krastos ir neliels. Upes tecējumā atrodas vien daži nelieli ciemi, lielākie no tiem — Pilistveres, Imaveres, Jeleveres un Kānso ciemi.

Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Pietekas virziens Garums
(km)
Baseins
(km²)
Pāsioja (Paasioja) kreisā pieteka 9,1 10,5
Keo grāvis (Kõo peakraav) labā pieteka 7,9 11,9
Jalametsas grāvis (Jalametsa kraav) labā pieteka 6,5 9,9
Laukas grāvis (Lauka peakraav) kreisā pieteka 4,8 15
Jeraveres strauts (Järavere oja) labā pieteka 9,6 27,5
Resnas strauts (Räsna oja) kreisā pieteka 14,8 39,3
Peanasti grāvis (Paenasti peakraav) kreisā pieteka 7,3 20,5
Retla (Retla jõgi) labā pieteka 17,4 32,3
Repu (Räpu jõgi) labā pieteka 20,4 54,7
Kabalas grāvis (Kabala peakraav) labā pieteka 8,6 11,3
Parikas strauts (Parika oja) kreisā pieteka 16,7 98
Repu (Peleniku) strauts (Räpu oja (Põleniku oja)) labā pieteka 6,1 6,9
Tēksi strauts (Medaoja) (Tääksi oja (Mädaoja)) kreisā pieteka 14,2 59,4
Naelaoja (Naelaoja) labā pieteka 8,1 17,6
Mēramas strauts (Määrama oja) labā pieteka 9,4 13,4
Tipinas strauts (Tipina oja) labā pieteka 7,9 19,7
Lehaveres strauts (Lõhavere oja) kreisā pieteka 18,2 49,7
Jeleveres grāvis (Jälevere peakraav) labā pieteka 8,7 10,3
Rēkas grāvis (Rääka kraav) kreisā pieteka 2,6 3,6
Arjadi strauts (Arjadi oja) kreisā pieteka 18,7 52,2
Sārjegi (Saarjõgi) labā pieteka 38,6 187,4
Kānso strauts (Kaansoo oja) labā pieteka 6,9 7,4
Tekeoja (Tõkkeoja) labā pieteka 4 3,8
Tondinemmes grāvis (Tondinõmme peakraav) labā pieteka 9,9 13,3
Tonoja (Toonoja) kreisā pieteka 5,8 14,5
Veneoja (Veneoja) labā pieteka 10,5 20,6
Halliste (Halliste jõgi) kreisā pieteka 91,5 1890.7
Toheras (Mēltas) strauts (Tohera oja (Mäelta oja)) labā pieteka 2,5 5,1
Siberi (Tehvri) strauts (Siberi oja (Tehvri oja)) labā pieteka 14,4 34,4
Puistas strauts (Puista oja) kreisā pieteka 3,2 6,9

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.keskkonnainfo.ee/main/index.php Arhivēts 2013. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē. (igauniski)
  2. [1] www.eestigiid.ee (igauniski)