Neandertālietis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Neandertālieši)
Neandertālietis
Homo neanderthalensis (King, 1864)
Neandertālieša galvaskauss
Neandertālieša galvaskauss
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
DzimtaCilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
CiltsHominīni (Hominini)
ĢintsCilvēki (Homo)
SugaNeandertālietis (H. neanderthalensis)
Sinonīmi
Homo sapiens neanderthalensis
Izplatība

Neandertāliešu izplatības areāls. Kartē nav iekļauta ziemeļu un austrumu robeža Mamotnajā Urālos un Okladiņikovā Altajā
Neandertālietis Vikikrātuvē

Neandertālietis jeb Neandertāles cilvēks (Homo neanderthalensis vai Homo sapiens neanderthalensis) ir izmirusi cilvēku ģints suga vai pasuga, kas pazīstama pēc pleistocēna atradumiem Eiropā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā. Sugas nosaukums radies no Neandera ielejas nosaukuma, kur atrada pirmās neandertāliešu fosilijas. Neandertālieti reizēm klasificē kā atsevišķu sugu (H. neanderthalensis) vai kā mūsdienu cilvēka pasugu (H. s. neanderthalensis),[1] jo pētījumi liecina, ka tie ir spējuši krustoties ar saprātīgo cilvēku (H. sapiens).[2] Neandertālieši spēja izgatavot darbarīkus no akmens un koka, kā arī prata kontrolēt uguni. Viņi bija mednieki-vācēji.

Pirmie protoneandertāliešu fenotipi parādījušies Eiropā pirms 600 000—350 000 gadiem.[3] Evolūcijas teorijā par neandertāliešu priekšteci uzskata Heidelbergas cilvēku, kas ir arī mūsdienu cilvēka priekštecis. Tipiskais neandertālieša fenotips parādījās pirms 130 000 gadiem. Neandertālieši Āzijā izzuda pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā — pirms 40 000 gadiem. Gibraltārā atrastas fosilijas liecina, ka pēdējās neandertāliešu kopienas izmira pirms 28 000 gadiem (tiek pieļauts, ka viņi varbūt izmira pirms 24 000 gadiem, bet ne visi pētnieki tam piekrīt).[4] Kā neandertāliešu izmiršanas cēloņi tiek minētas klimata pārmaiņas, konkurence par dabas resursiem ar mūsdienu cilvēku vai epidēmijas.

Pēc Lisabonas universitātes profesora Žoauna Ziljauna viedokļa, pamatojoties uz atradumiem alās Spānijā (neandertāliešu zīmēti punkti un krāsas šlakatas, rokas trafareti nospiedumi), neandertāliešiem piemitusi spēja izmantot simbolus un domāt abstrakti.[5]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neandertālieša skelets Amerikas dabas vēstures muzejā

Neandertāliešu nosaukums ir radies no Neandera ielejas, kas atrodas Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12 km uz austrumiem no Diseldorfas. 1856. gadā šajā ielejā atrada pirmo neandertāliešu skeletu, kas sākotnēji tika noturēts pat par lāča skeletu. 1864. gadā īru ģeologs Viljams Kings tam piešķīra zinātnisko nosaukumu Homo neanderthalensis. Netieši nosaukums ir radies no 17. gadsimtā dzīvojošā vācu teologa Joahima Neandera vārda, kuram par godu ir nosaukta Neandertāles ieleja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tattersall I, Schwartz JH (jūnijs 1999). "Hominids and hybrids: the place of Neanderthals in human evolution" (angļu). Proceedings of the National Academy of Sciences 96 (13): 7117–9. doi:10.1073/pnas.96.13.7117. PMC 33580. PMID 10377375. Atjaunināts: 2009-05-17.
  2. Māris Krūmiņš. «Neandertālieši un cilvēki tuvāki nekā varētu šķist». Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2016. gada 26. februāris.
  3. J. L. Bischoff et al. (2003). "The Sima de los Huesos Hominids Date to Beyond U/Th Equilibrium (>350 kyr) and Perhaps to 400–500 kyr: New Radiometric Dates". J. Archaeol. Sci. 30 (30): 275. doi:10.1006/jasc.2002.0834.
  4. Māris Krūmiņš. «Pēdējie neanderālieši». Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2006. gada 23. septembris.
  5. Koray Koto. «The Origin of Art and the Early Examples of Paleolithic Art» (en-US), 2022-11-02. Skatīts: 2022-11-13.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]