Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa. Termins Rietumāzija parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu, kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti Ēģipti, Rietumāzija un Dienvidrietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins, ar kuru saprot Āzijas dienvidrietumu daļu.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģeogrāfiskās robežas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidrietumāzija atrodas uz dienvidiem no Austrumeiropas. Reģionu ieskauj 7 lielas jūras: Egejas jūra, Melnā jūra, Kaspijas jūra, Persijas līcis, Arābijas jūra, Sarkanā jūra un Vidusjūra. No ziemeļu puses reģions ir norobežots no Eiropas ar Kaukāza kalniem, no dienvidrietumiem tas ir norobežots no Āfrikas ar Suecas zemes šaurumu un dienvidiem ar Sarkano jūru, bet austrumos reģions robežojas ar Centrālāziju un Dienvidāziju.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reģionā dominē tuksneši, kalni un sausie klimati. Lielākās upes – Tigra un Eifrata – ir bijušas šūpulis dažām senajām civilizācijām. Šajā reģionā ir arī daudz naftas un dabasgāzes resursu, kas tam piešķir stratēģisku ekonomisko nozīmi.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidrietumāzijas klimats ir pārsvarā karsts un sauss, lai gan dažos reģionos sastopamas arī mērenas un pat kalnu zonas ar vēsākiem apstākļiem. Dominējošie klimata tipi ir tuksneša (arīdais) klimats un pussausais klimats, tomēr noteiktās teritorijās ir arī Vidusjūras klimats un kontinentālais kalnu klimats. Daudzviet šajā reģionā pastāv ūdens trūkums, te aizvien vairāk pieaug pieprasījums pēc tīra ūdens.
Vidējās temperatūras:
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vasarā (jūnijs–augusts):
- Temperatūras bieži pārsniedz 40 °C, īpaši Arābijas pussalā (piemēram, Saūda Arābijā, Irākā, Kuveitā).
- Dažās vietās, piemēram, Irānas tuksnešos vai Apvienotajos Arābu Emirātos, karstākajās dienās var sasniegt pat 50 °C.
- Piekrastes zonās karstumu vietām papildina augsts gaisa mitruma līmenis.
Ziemā (decembris–februāris):
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Temperatūras var būt mērenas vai vēsas – piemēram, 10–20 °C piekrastes un iekšzemes reģionos.
- Kalnu apvidos, piemēram, Turcijā, Irānā vai Libānā, ziemā temperatūra var nokristies zem nulles un iespējams sniegs.
- Siltākajās teritorijās, piemēram, Arābijas pussalas dienvidos, pat ziemā dienas temperatūra saglabājas virs 20–25 °C.
Valstis, kas ietilpst reģionā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidrietumāzijā ietilpst šādas valstis:
- Apvienotie Arābu Emirāti
- Bahreina
- Irāna
- Irāka
- Izraēla
- Jemena
- Jordānija
- Katara
- Kuveita
- Libāna
- Omāna
- Saūda Arābija
- Sīrija
- Turcija (daļēji)
Reizēm sarakstā tiek iekļautas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Afganistāna (biežāk tiek pieskaitīta Dienvidāzijai)
- Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna (reizēm tiek pieskaitītas Eiropai)
- Kipra (reizēm tiek pieskaitīta Eiropai)
- Palestīnas autonomija, Abhāzija un Dienvidosetija un Ziemeļkipra (daļēji atzītas valstis)
Valstu tabula
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts | Platība(km²) | Iedz. sk. (2012) | Iedz.bl. (2012) (iedz.sk./km²) | Galvaspilsēta | IKP kopā (2011) (miljardi USD) | IKP uz 1 iedz.(2011) (USD) | Valūta | Valsts forma | Oficiālā valoda |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
![]() |
82 880 | 8 264 070 | 100 | Abū Dabī | 258,825 | 48 158 | dirhems | Federāla konstitucionālā monarhija | arābu |
![]() |
29 800 | 3 260 600 | 112 | Erevāna | 9,39 | 3032 | drams | Prezidentāla republika | armēņu |
![]() |
86 600 | 9 165 000 | 105,8 | Baku | 93,055 | 10 201 | manats | Prezidentāla republika | azerbaidžāņu |
![]() |
665 | 1 214 705 | 1626,6 | Manāma | 31,101 | 27 556 | dinārs | Konstitucionālā monarhija | arābu |
![]() |
61 000 | 83 517 652 | 76,3 | Kaira | 533,739 | 6594 | mārciņa | Prezidentāla republika | arābu |
![]() |
69 700 | 4 469 200 | 68,1 | Tbilisi | 24,541 | 5491 | lari | Pusprezidentāla republika | gruzīnu |
![]() |
1 648 195 | 75 149 669 | 48 | Teherāna | 990,219 | 13 053 | riāls | Islāma republika | persiešu |
![]() |
438 317 | 31 129 225 | 71 | Bagdāde | 143,676 | 4272 | dinārs | Parlamentāra republika | arābu, kurdu |
![]() |
20 770 | 7 968 300 | 359 | Jeruzaleme | 236,994 | 31 467 | šekelis | Parlamentāra republika | ivrits, arābu |
![]() |
92 300 | 6 508 271 | 68,4 | Ammāna | 29,233 | 4674 | dinārs | Konstitucionālā monarhija | arābu |
![]() |
527 970 | 25 130 000 | 44,7 | Sana | 57,966 | 2306 | riāls | Prezidentāla republika | arābu |
![]() |
11 437 | 1 757 540 | 154 | Doha | 173,847 | 98 329 | riāls | Absolūta monarhija | arābu |
![]() |
9 250 | 1 099 341 | 117 | Nikosija | 23,728 | 29 074 | eiro | Prezidentāla republika | turku, grieķu |
![]() |
17 820 | 2 818 042 | 200,2 | Kuveita | 185,5 | 65 826 | dinārs | Konstitucionālā monarhija | arābu |
![]() |
10 452 | 4 125 247 | 373 | Beirūta | 39,039 | 9862 | mārciņa | Parlamentāra republika | arābu |
![]() |
212 460 | 3 027 959 | 8,7 | Maskata | 71,888 | 23 315 | riāls | Absolūta monarhija | arābu |
![]() |
6220 | 4 260 636 | 667 | Jeruzaleme | 6,6 | 1600 | dinārs, šekelis | Parlamentāra republika | arābu |
![]() |
1 960 582 | 28 376 355 | 13,2 | Rijāda | 976,223 | 35 974 | riāls | Absolūta monarhija | arābu |
![]() |
185 180 | 22 530 746 | 118,3 | Damaska | 59,957 | 2802 | Sīrijas mārciņa | Prezidentāla republika | arābu |
![]() |
783 562 | 74 724 269 | 97 | Ankara | 774,336 | 10 362 | lira | Parlamentāra republika | turku |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidrietumāzija ir viena no civilizācijas šūpuļteritorijām – šeit attīstījās senā Divupe, Babilonija, Asīrija, un ir dzimtene islāmam, jūdaismam, kristietībai un zoroastrismam.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidrietumāzijas saimniecība ir daudzveidīga, reģionā novērojama saimnieciskā izaugsme. Šajā reģionā lielākā tautsaimniecība ir Turcijai, tai seko Saūda Arābija un Irāna. Reģionālajā saimniecībā nozīmīga rūpnieciskā nozare ir naftas ieguve, jo šajā reģionā atrodas vairāk nekā puse no pasaules naftas rezervēm un aptuveni 40 procenti no pasaules dabas gāzes rezervēm.
Demogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reģiona iedzīvotāju skaits pārsniedz 300 miljonus. Visvairāk apdzīvotās reģiona valstis ir Turcija un Irāna, katrā ap 75 miljoniem iedzīvotāju. Reģiona galvenā valoda ir arābu valoda, kas ir oficiālā valoda reģiona 14 valstīs. Galvenā ticība — islāms, pastāv arī ievērojamas kristiešu un ebreju kopienas. Lielākās etniskās grupas ir arābi, persieši, turki, kurdi un ebreji.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reģiona kultūra ir dziļi iesakņota vēsturiskajos un reliģiskajos pamatos, un tā joprojām ļoti ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi.
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidrietumāzija ir trīs pasaules lielāko monoteistisko reliģiju – jūdaisma, kristietības un islāma – dzimtene.
- Islāms ir visizplatītākā reliģija reģionā – lielākā daļa valstu ir musulmaņu valstis (piemēram, Irāna, Saūda Arābija, Irāka).
- Jūdaisms cēlies Izraēlas teritorijā.
- Kristietība arī radusies šajā reģionā – īpaši svarīgi kristietībai ir Sīrija, Libāna, Izraēla un Palestīna.
Reliģija spēlē milzīgu lomu ne tikai cilvēku dzīvē, bet arī politiskajā sistēmā, izglītībā, ģimenes attiecībās un svētku tradīcijās.
Valodas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reģiona valdošās valodas ir:
- Arābu valoda – dominē lielākajā daļā valstu;
- Persiešu valoda – Irānā;
- Turku valoda – Turcijā;
- Ivrits – Izraēlā;
- Vēl – kurdu, armēņu, azerbaidžāņu, asīriešu, gruzīnu un citas valodas.
Tradīcijas un sabiedrība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Liela nozīme ir ģimenes vērtībām – ģimenes bieži ir plašas un cieši saistītas.
- Viesmīlība tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām sabiedrības vērtībām – viesi tiek uzņemti ar lielu godu.
- Apģērbs bieži atspoguļo gan reliģisko pārliecību, gan klimatu – tradicionāli tērpi, piemēram, abaja, galvas lakati un turbāni, joprojām ir izplatīti.
Māksla un arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dienvidrietumāzijā ir daudzi pasaulē slaveni arhitektūras pieminekļi: piemēram, Jeruzalemes Tempļa kalns, Isfahānas mošejas, Stambulas Svētā Sofija, Petra Jordānijā u.c.
- Islāma māksla ir pazīstama ar ģeometriskajiem rakstiem, kaligrāfiju un izsmalcinātiem mozaīkas dekoriem.
- Reģionā plaši attīstīta arī literatūra, mūzika, deja un kulinārija, kur katrai tautai ir savas bagātīgas tradīcijas.
Virtuve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidrietumāzijas virtuve ir ļoti garšām bagāta, ar plašu garšvielu, graudaugu, pākšaugu, gaļas un olīveļļas lietojumu.
- Populāri ēdieni: falafels, humuss, kebabs, birjāni, plovs, tabule, dolma, tahini, baklava u.c.
- Tēja un īpaši kafija ir svarīgi sociālu kontaktu dzērieni. Alkohols reliģisku iemeslu dēļ atklāti tiek lietots tikai retās vietās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Dienvidrietumāzija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidrietumāzija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)