Nekovalentā mijiedarbība

Vikipēdijas lapa

Nekovalentā mijiedarbība jeb starpmolekulārie spēki ir mijiedarbība starp molekulām, kuru atšķirībā no kovalentās saites jeb iekšmolekulārajiem spēkiem nenodrošina atomu elektronu mākoņu pārklāšanās. Elektronu kustība molekulās ir cēlonis tam, ka ap molekulām pastāv elektromagnētiskais lauks. Ar šiem laukiem molekulas savstarpēji mijiedarbojas.

Van der Vālsa spēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orientācijas (dipols — dipols) mijiedarbība starp divām acetona (C3H6O) molekulām

Pievilkšanās un atgrūšanās spēkus, kas darbojas starp neitrālām molekulām, sauc par van der Vālsa spēkiem.

Orientācijas mijiedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orientācijas mijiedarbība norisinās starp polārām molekulām. Vienādu zīmju (+ vai -) dipolu gali atgrūžas, pretēju zīmju dipolu gali pievelkas. Jo polārākas molekulas, jo stiprāka to mijiedarbība. Jo augstāka apkārtējā temperatūra, jo vājāka mijiedarbība. Šī mijiedarbība var notikt arī starp jonu un polāru molekulu. Pievilkšanās vai atgrūšanās mijiedarbību, kā arī mijiedarbības stiprumu starp jonu un dipolu nosaka tie paši apstākļi, kas nosaka divu dipolu mijiedarbību.

Indukcijas mijiedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indukcijas mijiedarbība notiek starp polāru un nepolāru molekulu vai starp jonu un nepolāru molekulu. Polārā molekula vai jons inducē dipolu nepolārā molekulā.

Dispersijas mijiedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dispersijas mijiedarbība var notikt starp nepolārām molekulām (arī starp atomiem). Elektronu kustības dēļ kādā laika momentā pretējo lādiņu (pozitīvi lādētais kodols un negatīvi lādētie elektroni) centri nepolārā molekulā var nesakrist — rodas mikrodipols. Tuvējās molekulās notiek mikrodipolu savstarpējā orientācija, radot sinhronu mikrodipolu rašanos un izzušanu — notiek lādiņu pulsācija.

Donorakceptorā mijiedarbība bez kovalentās saites veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Donorakceptorās mijiedarbības rezultātā, kad elektrondonors dod savu nedalīto elektronu pāri elektronakceptoram, veidojas kovalentā saite, taču šī mijiedarbība var arī nerezultēties ar saites veidošanos, kad starp donoru un akceptoru tiek pārnests lādiņš (elektrostatiskā mijiedarbība). Donorakceptorā mijiedarbība bez kovalentās saites veidošanās ir pamatā lādiņa pārneses kompleksiem.[1]

Ūdeņraža saite[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdeņraža saite var veidoties starp molekulām, kurās ūdeņradis ir kovalenti saistīts ar stipri elektronegatīvu elementu. Vienas molekulas ūdeņraža atoms var saistīties ar citas molekulas stipri elektronegatīvā elementa elektronu mākoni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valdis Kokars. Vispārīgā ķīmija. Rīgas Tehniskā Universitāte, 2009. 88.—92. lpp. ISBN 978-9984-32-700-6.