Nemejas slaidlangurs
| Nemejas slaidlangurs Pygathrix nemaeus (Linnaeus, 1771) | |
|---|---|
 Nemejas slaidlangurs Filadelfijas zooloģiskajā dārzā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Cilts | Dīvaino degunu cilts (Presbytini) |
| Ģints | Slaidlanguri (Pygathrix) |
| Suga | Nemejas slaidlangurs (P. nemaeus) |
| Sinonīmi | |
| ' | |
| Izplatība | |
 | |
 Nemejas slaidlangurs Vikikrātuvē | |
Nemejas slaidlangurs (latīņu: Pygathrix nemaeus) ir koku un diennakts pērtiķis, Vecās pasaules pērtiķu slaidlanguru ģints suga. To izplatības areāls aptver Laosu, Vjetnamu un Kambodžu. Šie slaidlanguri izceļas ar savu kažoku kas ir spilgtās krāsās un seksuālo dimorfismu, ņemot vērā ķermeņa izmēru. Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība sugu ir atzinusi par kritiski apdraudētu, un tās galvenie draudi ir: medības, biotopu zudums un mājdzīvnieku tirdzniecība. Tā ir viena no trim Pygathrix ģints sugām, pārējās divas ir melnkāju Nemejas slaidlangurs (P. nigripes) un pelēkkāju Nemejas slaidlangurs (P. cinerea).
Izskats
[labot | labot pirmkodu]Dzīvnieka apmatojums variē no gaiši pelēka līdz tumši pelēkam. No ceļgaliem līdz pēdām kažoks ir bagātīgi sarkanbrūnā nokrāsā, no elkoņiem līdz plaukstām kažoks ir balts. Mērkaķa plaukstas un pēdas ir melnas. Purns ir zeltains, ar garām baltām ūsām, kas tēviņiem ir daudz resnākas. Acu plakstiņi ir gaiši zili. Aste ir balta. Tēviņiem ir divi balti plankumi gurnu sānos, un dzimumorgāni ir sarkani un balti. Vidējais ķermeņa garums tēviņiem ir 61 cm un mātītēm 54,5 cm. Aste ir no 55,8 līdz 76,2 cm gara.[1] Tēviņi vidēji sver 11 kg, mātītes vidēji 8,44 kg. Astei nav satveršanas funkcijas, to galvenokārt izmanto balansēšanai pārvietojoties pa kokiem.
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Dzīvnieks ir sastopams Dienvidaustrumāzijā, Vjetnamas ziemeļos un centrālajā daļā un Laosā. Tie apdzīvo dažāda veida mežus: zemienēs un kalnos līdz 2000 metru augstumā virs jūras līmeņa, lapu koku, primārajos un sekundārajos lietus mežos. Dod priekšroku dzīvei koku vidējā un augšējā līmenī.
Paradumi
[labot | labot pirmkodu]Mērkaķi veido grupas no 4 līdz 15 īpatņiem, dažkārt veidojot barus līdz 50 īpatņiem. Mātīšu skaits grupā parasti divas reizes pārsniedz tēviņu skaitu. Gan mātītēm, gan tēviņiem grupā ir stingra hierarhija, un tēviņi atrodas hierarhijā augstāk nekā mātītes. Gan mātītes, gan tēviņi pamet savu grupu, sasniedzot dzimumbriedumu. Viņi pārvietojas koku galotnēs, izmantojot visas četras ekstremitātes un veicot līdz 6 metrus tālus lēcienus. Pārošanās sezona ir no augusta līdz decembrim. Grūtniecība ilgst no 165 līdz 190 dienām, metienā ir viens, retāk divi mazuļi. Kopš dzimšanas mazuļi turas ieķērušies kažokā pie savas mātes. Jaundzimušo kažoks ir vieglāks nekā pieaugušiem dzīvniekiem. Mātītes sasniedz dzimumbriedumu par četriem gadiem, tēviņi vidēji gadu vēlāk. Mērkaķu dzīves ilgums ir līdz 25 gadiem.
Dienas dzīvnieki, kas barojas un atpūšas koku lapotnē. To barības bāze galvenokārt sastāv no lapām. Kuņģis ir divkameru, pielāgots liela daudzuma celulozes sagremošanai. Papildina uzturu ar augļiem, dīgstiem, ziediem, bambusa dzinumiem, sēklām un riekstiem. Dzīvnieki nedzer ūdeni, iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ K. J. Gron. «Primate Factsheets: Douc langur (Pygathrix)», 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-05. Skatīts: 2012-04-20.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- ARKive — images and movies of the douc (Pygathrix nemaeus)
- Informationen auf Theprimata.com Arhivēts 2015. gada 10. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |