Neoflabellina reticulata
| Neoflabellina reticulata (Reuss, 1851) | |
|---|---|
 Vaginulinīde Neoflabellina reticulata | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Nodosariātas (Nodosariata) |
| Apakšklase | Nodosariānas (Nodosariana) |
| Kārta | Vaginulinida |
| Dzimta | Vaginulinīdes (Vaginulinidae) |
| Apakšdzimta | Palmulīnes (Palmulinae) |
| Ģints | Neoflabelīnas (Neoflabellina) |
| Suga | Neoflabellina reticulata |
Neoflabellina reticulata (no latīņu: reticulata - "tīklainā") ir izmirušu foraminīferu suga vaginulinīžu dzimtā un Nodosariānu apakšklasē. Sugu 1851. gadā aprakstīja austriešu paleontologs Augusts Reuss. Tā bija izplatīta Eiropā (Vācija, Polija), Ziemeļamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē.[1] Dzīvoja vēlajā krīta periodā (Māstrihtas laikmets).
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir deltveidīga, ļoti saplacināta, virsotnē smaila, pamatnē pāriet vidējā daivā. Mala ir šauri nošķelta, ar seklu, garenisku vagu vidū. Virsma ir sīki tīklota. Agrīnās kameras ir sīkas un veido nelielu spirāli, kas ir nedaudz biezāka par pārējo čaulas daļu, vēlākās — zemas, stūrainas, slīpi orientētas. Uz katras kameras ārējās virsmas ir paralēlu, šķērsenisku bedrīšu rinda, kas atdalīta ar ļoti šaurām un zemām starpsienām. Tās visas kopā veido nedaudz izlocītas rindas, kas atiet no čaulas mediālās līnijas sānu malu virzienā. Palielinajumā ir redzams, ka tām ir šķērseniski izstiepta sešstūraina forma, un ka to starpsienas mijas ar blakus esošo kameru starpsienām. Čaulas garums 0,85 mm.[2]
Čaulas forma var variēt no plati deltveidīgas līdz rombveidīgai. No Neofiabellina praereticulata suga atšķiras ar regulārāku ornamentāciju, kas sedz pat agrīnāko kameru virsmu čaulas uniseriālajā daļā, un mezglainu ornamentāciju uz pašām agrīnākajām kamerām.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ World Foraminifera database.
- ↑ Reuss, A. E. (1851). Die Foraminiferen und Entomostraceen des Kreidemergels von Lemberg : Mit 5 lithograph. Tafeln. (Aus d. naturw. Abhdlgn. hg. vor Haidinger. IV Bd. I Abthl.). [1850]: 17-52. 14. lpp.
- ↑ Gawor-Biedowa, E. (1992). Campanian and Maastrichtian Foraminifera from the Lublin Upland, Eastern Poland, Palaeontologia Polonica (No. 52), Zakład Paleobiologii (Polska Akademia Nauk), Wydawn. Naukowe PWN, 187 c. 59. lpp.