Nielslens Lielsliens
| Nielslens Lielsliens | |
|---|---|
 Grupa Nielslens Lielsliens, 2023. gads | |
| Galvenā informācija | |
| Izcelsmes vieta |
 Vidzeme, Latvija |
| Žanri | mūsdienu tautas mūzika |
| Darbības gadi | 2009—pašlaik |
| Izdevēji | SKYR |
| Darbība ar | |
| Mājaslapa |
nielslenslielsliens |
| Dalībnieki | |
| Bijušie dalībnieki | |
| Miks Magone | |
Nielslens Lielsliens ir latviešu mūzikas grupa, kas darbojas kopš 2009. gada. Tās sastāvā ir Mareks Kaminskis (bungas, perkusijas, kilimandžāro, balss) un Klāvs Kalnačs jeb Siensliens (balss, ģitāra, gembri, perkusijas, taustiņinstrumenti). Nielslens Lielsliens veido mūziku ar Klāva Kalnača, latviešu un cittautu dzejnieku tekstiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grupa izveidota 2009. gadā kā trio, kura sastāvā bija M. Kaminskis, K. Kalnačs un Miks Magone (taustiņinstrumenti, akordeons, balss). Grupas sarežģīti izrunājamais nosaukums ir variācija par aktiera Leslija Nīlsena vārdu.[1]
Pirmais studijas ieraksts – īspēlējošais albums (EP) “Nielslens Lielsliens” izdots izdevniecībā “SKYR” 2012.[2] gadā. Dziesmu tekstu autori ir K. Kalnačs un dzejnieki Guntars Godiņš [3] un Klāvs Elsbergs. Ierakstu veica skaņu inženieris Ģirts Laumanis ierakstu studijā “Hodila Records”, producēja grupas dalībnieki.
Otrais studijas ieraksts – albums “AURE” izdots izdevniecībā “SKYR” 2014. gadā.[4] Tajā līdztekus K. Kalnača tekstiem izmantota arī G. Godiņa dzeja (dziesmas “Laine” un “Runāšu brīvi”). Arī šis ieraksts veikts Ģ. Laumaņa studijā “Hodila Records”. Pēc “AURE” izdošanas un albumam veltītās koncertsērijas 2014. gadā M. Magone beidza darbību grupā.
Palikuši divatā, grupa pati 2019. gadā izdeva albumu “Kad kniebējs kniebj”.[5] Dziesmā “Kurin' ugun', silda gaismu” izmantota latviešu tautas dziesmas “Kas tie tādi, kas dziedāja” vārdi un melodija, kuras variācija aizgūta no mūzikas albuma “Sibīrijas latviešu dziesmas”.[6] Pārējo albuma dziesmu tekstu autori ir Klāvs Kalnačs (“Kad kniebējs kniebj”, “Daiba”, “Kur spīd?”), Miks Magone (“Tie neesam mēs”) un dzejnieki Heli Lāksonena (“Dod man būt”, G. Godiņa tulkojumā no somu valodas) un Pēters Brūveris (“Meitenes vēstule klasesbiedram uz Afganistānu I”). Ierakstu “Mikus Frišfelda Raunas studijā” veica skaņu inženieris Artūrs Skujiņš-Meijiņš, savukārt abi grupas dalībnieki to producēja.
Kopš 2021. gada Nielslens Lielsliens komponē mūziku un uzstājas koncertos kopā ar latviešu balafonisti Viju Moori. Sadarbības laikā tapusi 8 dziesmu programma “Negaidīti varoņi”[7][8], notikuši koncerti brīvdabas mākslas izstādē “Savvaļa”,[9] Valmieras Sabiedriskajā pirtī un Vārpas pirtī un aktivitāšu centrā “Līvbērze”.
Koncerti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koncertdarbībā Nielslens Lielsliens uzstājies lielākoties Latvijā, priekšroku dodot individuāliem koncertiem mazos ciematos un pilsētās, reti spēlējot Rīgā vai vasaras festivālos.
Kopš 2018. gada grupas koncertiem daudz bijusi sabiedriski aktīva ievirze ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību, vest klausītājus uz vērtīgām, taču salīdzinoši klusām sabiedriskām vietām. Tā 2018.—2019. gada ziemā Nielslens Lielsliens rīkoja pasākumu sēriju "Dzejas un mūzikas vakari mazāko bibliotēku atbalstam" ar koncertiem Gatartas bibliotēkā, Vecumu bibliotēkā, Stienes bibliotēkā, Umpārtes bibliotēkā un Līkupēnu bibliotēkā.[10]
Ārpus Latvijas Nielslens Lielsliens ir koncertējis Beļģijā, kur 2020. gadā uzstājās koncertos Briselē, Kortreikā un Haseltā.
Mūzikas stils un dziesmu vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par dziesmu vārdiem kalpo arī plašsaziņas līdzekļos, sociālos medijos un sabiedriskās vietās dzirdēti izteikumi, stāstījumi, izsaukumi, kas Nielslens Lielsliens mūzikā apspēlēti gan citātu, gan to atvasinājumu veidā.
Kritiķis Jānis Žilde grupas skanējumu vērtē kā "askētiski gaumīgu" postroka, progresīva roka un folkroka apvienojumu.[1] Grupa pati uzskata, ka darbojas mūsdienu tautas mūzikas žanrā, ņemot vērā akustisko mūzikas instrumentu spēlēšanu, dziesmas vienkāršību kompozīcijā, mūzikas un tekstu uztveramību klausītāja pieredzē un salīdzinoši monotonu mūzikas ritmu. Grupas dalībnieki par savu mūziku lietojuši arī precizējošākus apzīmējumus, proti: “akustiskais gruzons”, “akustiskais drons” (EP “Nielslens Lielsliens”, albums “Aure”) un “akustiskais reivs” (daļa no darbiem, ko Nielslens Lielsliens komponējuši kopš 2021. gada).[11]
Nielslens Lielsliens studijas ieraksti izdoti galvenokārt audio kasetēs un sekundāri digitālu lejupielāžu veidā.
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Nosaukums | Izdevējs | Formāts |
|---|---|---|---|
| 2012 | Nielslens Lielsliens EP | SKYR | audiokasete, straumēšana, lejupielāde |
| 2014 | AURE | SKYR | audiokasete, straumēšana, lejupielāde |
| 2019 | Kad kniebējs kniebj | Nielslens Lielsliens | audiokasete, straumēšana, lejupielāde |
| 2024 | Negaidīti varoņi | Nielslens Lielsliens | audiokasete, straumēšana, lejupielāde |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Jānis Žilde. «Ja Leslijs Nīlsens būtu latvietis». Tvnet.lv, 2012. gada 15. februārī. Skatīts: 2024. gada 13. janvārī.
- ↑ «Nielslens Lielsliens EP, by Nielslens Lielsliens». SKYR (angļu). Skatīts: 2024-01-13.
- ↑ NIELSLENS LIELSLIENS "Meitenes, audzējiet krūtis!". Atjaunināts: 2024-01-10
- ↑ «AURE, by Nielslens Lielsliens». SKYR (angļu). Skatīts: 2024-01-13.
- ↑ «RECENZIJA: Nielslens Lielsliens "Kad kniebējs kniebj"». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-10.
- ↑ «'Upe tuviem un tāliem' izdevusi Sventājas dziesmas». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-10.
- ↑ «Stāstu kolekcionāri. Grupa «Nielslens Lielsliens» atklāti par jauno albumu un brīnišķīgiem klausītājiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ ««The Chemical Brothers» un «Nielslens Lielsliens» triumfē «Radio Naba» klausītāju Top 100». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ «Savvaļa | Savvaļa». www.savvala.lv. Skatīts: 2024-01-13.
- ↑ «Mazo lauku bibliotēku atbalstam organizē dzejas un mūzikas pasākumu ciklu». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2024-01-10.
- ↑ «Nielslens Lielsliens | Latviešu Grupa» (latviešu). 2024-01-08. Skatīts: 2024-01-13.