Guntars Godiņš

Guntars Godiņš Guntars Godiņš 2012. gadā Personīgā informācija Dzimis 1958. gada 26. aprīlī (66 gadi) Viesīte, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Tautība latvietis Vecāki Ģertrūde Godiņa Alfrēds Godiņš Brāļi Aigars Godiņš Māsas Anita Linerte Dzīvesbiedre Sandra Godiņa Bērni 6

Guntars Godiņš (dzimis 1958. gada 26. aprīlī Viesītē) ir latviešu dzejnieks un atdzejotājs. Līdzās Klāvam Elsbergam, Mārim Melgalvam un Pēteram Brūverim pieder 1980. gadu jauno dzejnieku paaudzei, sauktiem par "jaunajiem dusmīgajiem", arī "ironisko" paaudzi. Guntars Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodām.

Bērnība

Dzejnieka māte Ģertrūde Godiņa, dzimusi 1927. gada 13. martā, 53 gadus strādājusi par skolotāju, no tiem 40 gadus — Viesītes vidusskolā, kur no 1966. līdz 1977. gadam mācījies Guntars Godiņš. Viņa ir arī novadpētniece, pētījusi sava novadnieka Paula Stradiņa dzīvi. Tēvs Alfrēds Godiņš, dzimis 1924. gada 18. martā, darbojies kā metālkalējs un mākslinieks-noformētājs, brīvajā laikā no koka, metāla un dzintara gatavojis dažādus metāla priekšmetus. Dzejnieka māsa Anita Linerte ir farmaceite, savukārt dvīņubrālis Aigars Godiņš ir kultūras darbinieks, komponists, bijis aktīvs Trešās Atmodas dalībnieks (apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi).

Viesītes vidusskolas trešajā klasē skolas orķestra vadītājs brāļus Godiņus iesaistīja skolas pūtēju orķestrī kā trompetistus. 1969. gadā abi brāļi iestājās arī Jēkabpils Bērnu mūzikas skolas pūšamo instrumentu klasē. Mācoties septītajā klasē, brāļi Godiņi televīzijas konkursā “Ko tu proti?” ar Aigara komponēto dziesmu “Neatstāj!” (Ojāra Vācieša vārdi) izcīnīja 2. vietu. Vidusskolas gados brāļi kopā ar vienaudžiem nodibināja rokgrupu "Jagda", kopējot dažādas tā laika populārās grupas — Deep Purple, Uriah Heep, Slade, kā arī rakstīja savas dziesmas. Mūziku rakstīja Aigars, bet tekstus — Guntars.

Studiju laiks

1978. gadā G. Godiņš iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā. Interese par literatūru jau bija radusies skolas gados. Lasījis visa veida literatūru latviski un krieviski, arī svešvalodās — daudz angliski lasījis par budismu. Sākotnēji vēlējās iemācīties indonēziešu un malaiziešu valodas, pētījis arī šo tautu literatūru un atradis ko līdzīgu latviešu tautasdziesmām — pantulas. Tomēr Godiņš pievērsās igauņu valodas studijām.

Pirms tam universitātē mācījās arī lietuviešu valodu. Apguvis arī somu valodu, 1996. gadā Helsinku Universitātē pabeidzis Somu valodas un kultūras augstākos kursus.

Daiļrade 1980. gados

No 1984. līdz 1987. gadam strādāja par Latvijas radio literāro raidījumu redakcijas direktoru. Astoņdesmitajos gados rakstījis ar zemtekstiem un ironiju bagātu dzeju par padomju varas pompozo bezjēdzību, par tās piekopto cilvēka personības deformēšanu. Pirmais dzejoļu krājums „Tas nepasacītais”, cenzūras rediģēts, iznāca 1985. gadā. Otrais krājums „Ar atpakaļejošu datumu” izdots 1989. gadā. Guntars Godiņš atceras cenzūru kā ikdienu — psiholoģisko teroru, aizliegums drukāt dzejoļus, svītrotas rindas, zvani naktī ar draudiem.

1980. gadi bija laiks, kad dzejai bija ļoti liela nozīme sabiedrībā, kad dzejai bija savdabīga iespēja izteikt to, ko citā formā nedrīkstēja. Tādēļ Godiņa dzeja izmantota arī dziesmās — grupas Līvi "Zābaku dziesmā" un Ulda Stabulnieka dziesmā "Varbūt". Raksturīga Guntara Godiņa dzejas pazīme ir distancēšanās no liriskā varoņa, pielietojot ironiju vai pašironiju, dažreiz visai ļoti sarkastiskā formā.

"Avots"

Žurnāla "Avots" iznākšana ienesa jaunas idejas sabiedrībā, veicinot sabiedrības domāšanas un uztveres Perestroiku. 1987. gada februārī Guntars Godiņš tikās ar žurnāla "Avots" galveno redaktoru Aivaru Kļavi, kas viņu aicināja strādāt par nodaļas redaktoru pēkšņā nāvē bojāgājušā Klāva Elsberga vietā. Godiņš teics, ka "žurnāla "Avots" tapšana bija ļoti radošs process.

Tūlīt pēc visiem zināmā "Zīlītes" erotiskā numura iznāca arī žurnāla "Avots" erotiskais numurs. Atšķirībā no "Zīlītes" stipri fizioloģiskā akcenta "Avotā" tika publicēta erotiska dzeja, proza, raksti par erotiskām filmām, protams, arī atbilstošs ilustratīvais materiāls. Aizliegtu vai nezināmu materiālu publicēšana bija viens no žurnāla popularitātes cēloņiem, tomēr galvenais gan kas cits — Latvijā bija parādījies saturiski, stilistiski un vizuāli vēl nebijis žurnāls, ko noteikti varēja piedēvēt jaunas domāšanas sākumam. Ap žurnālu pulcējās mākslinieki, literāti, mūziķi, žurnālisti, zinātnieki, notika diskusijas. Žurnāla tirāža bija 140 000 eksemplāru.

1991. gada sākumā, kad Preses namu bija ieņēmuši omonieši, divi žurnāla numuri tika nodrukāti Igaunijā. 1992. gada jūnijā finansiālo grūtību dēl "Avots" beidza pastāvēšanu.

Daiļrade pēc Latvijas neatkarības atgūšanas

No 1992. līdz 1996. gadam Godiņš strādāja par Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja vietnieku.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Godiņš savā dzejā atmeta padomju laika dzejas formu — četrrindi ar abab vai abcb atskaņām, aizstādams to ar brīva panta ritmiem (verlibrs).

Straujo pārmaiņu laikā no Godiņa, kurš PSRS pēdējos gados bija visai aktīvs, un arī piedalījās Tautas Frontes dibināšanas priekšdarbos, visi gaidīja politisko darbību. Vairākas no jaunajām partijām un organizācijām mēģināja viņu piesaistīt, bet Guntars atteicās.

Šī perioda Godiņa dzeju dadaisma un sirreālisma garā ietekmēja raksturīgs humors ar noslieci uz absurdu, vienlaikus — arī eksistenciālas izjūtas un pārdomas budisma un dainu garā. Vienlaikus šim dzejas periodam raksturīga arī dziļa depresija un neticība vārdam, tāpēc Godiņš vārdus mēģināja aizstāt ar grafiskām zīmēm, skaitļiem, burtiem — tā ir minimālisma poētika.

Atdzejošana un tulkošana

Godiņa tulkojumā ir iznākušas vairāk nekā 30 somu un igauņu dzejnieku un rakstnieku grāmatas. Viņa tulkojumi parāda daudzveidību — kāda ir igauņu dzeja, sākot ar tautasdziesmām. Tāpat Godiņš diezgan daudz tulkojis igauņu klasiķus.

1993. gadā par krājumu "Ēnu nesēji" saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju. Par tulkošanu saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā ārzemju — vairākkārt Igaunijas literāro balvu Via Estica, kā arī Ziemeļvalstu balvu „Ar sirdi ziemeļos”. Saņēmis arī Dzejas dienu balvu par I. Lābana dzejas izlases "Putnu mistiskais mugurkauls" (2003) un M. Trātsa grāmatas "Haralas dzīvesstāsti" atdzejojumu (2005). Divreiz saņēmis Literatūras gada balvu par atdzejojumiem — 2002. gadā par igauņu tautasdziesmu izlasi "Ozols auga debesīs" un 2012. gadā par dialektā atdzejoto somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas izlasi "Kad gos smei". 2013. gadā saņēmis Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni. Saņēmis AKKA/LAA Autora balvu 2020 par atdzejojumiem — Heli Lāksonenas "Soul. Burkans. Undens" (2019) un Contras "Tik grūti ir būt latvietim" (2019).

Tulkojis arī bērnu literatūru, tai skaitā A. Kivirekha grāmatas "Lote no Izgudrotāju ciema" un "Kaka un pavasaris".

Darbs vēstniecībā un atgriešanās Rīgā

No 1998. līdz 2010. gadam strādājis Latvijas vēstniecībā Tallinā par kultūras atašeju, nodarbojās ar dažādiem projektiem, sākot ar literatūru un mākslu, tāpat ar kultūrpolitiku un politiku. Palīdzējis organizēt vairākas izstādes. 2000. gadā, pateicoties Godiņa iniciatīvai, tika organizēts izstāžu cikls, ko varētu nosaukt par klasisko modernismu. Pirmajā izstādē bija aplūkojami Kārļa Padega darbi. Kopā ar dažādām mūzikas aģentūrām Godiņš organizēja neskaitāmus koncertus. Igaunijā vairākkārt uzstājusies grupa Cosmos, Vestards Šimkus, māsas Skrides, Iļģi un rokmūziķi.

Guntars Godiņš bijis projekta "Dzejas brauciens" autors un organizētājs. "Dzejas brauciena" mērķis bija veicināt dzejas tulkošanu dažādās valodās.

2010. gadā Godiņš atgriezās Latvijā. No 2010. līdz 2015. gadam Godiņš bija literārā žurnāla "Latvju Teksti" redaktors, šajā žurnālā viņš publicēja igauņu literatūras tulkojumus un intervijas ar igauņu rakstniekiem. Populāra Latvijā kļuva somu dzejniece Heli Lāksonena, kuras grāmatas Godiņa atdzejojumā saņēmušas Literatūras gada balvu un Jāņa Baltvilka balvu.

Bibliogrāfija

Dzejoļu krājumi

• Tas nepasacītais. Rīga: Liesma, 1985.
• Ar atpakaļejošu datumu. Rīga: Liesma, 1989.
• Ēnu nesēji. Rīga: Artava, 1993.
• Nakts saule. Rīga: Nordik, 2000.
• CV [izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: J. Roze, 2008.

Grāmatas citās valodās

• Öö päike. Igauņu valodā. Tallina: Huma, 2000.
• Flying Blind. Angļu valodā atdzejojuši Eugene O'Connell un Māra Rozīte. Ireland: Southword Editions, 2005.
• Märkret har ingen färg. Zviedru valodā atdzejojis Juris Kronbergs. Heidruns, 2008.

Tulkojumu bibliogrāfija

Atdzejojumi no igauņu valodas

• 1998: Alliksārs, Arturs. Nebūtība varētu arī nebūt. Rīga: Minerva.
• 1998: Ennepalu, Tenu. Saules vergi. Rīga: Minerva.
• 1998: Kareva, Dorisa. Fraktālija. Rīga: Minerva.
• 1998: Rummo, Pauls Ēriks. Nosūtītāja adrese. Rīga: Minerva.
• 1998: Runnels, Hando. Sarkano vakaru purpurs. Rīga: Minerva.
• 2001: Kaplinskis, Jāns. No putekļiem un krāsām. Rīga: Daugava.
• 2002: Ozols auga debesīs: igauņu tautasdziesmas. Rīga: Nordik.
• 2003: Lābans, Ilmars. Putnu mistiskais mugurkauls. Rīga: Neputns.
• 2005: Trāts, Matss. Harala dzīvesstāsti. Rīga: Nordik.
• 2008: Contra. Kaunis gorjačij igaunis. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
• 2009: FS. Skumju vairs nav. Rīga: Mansards.
• 2009: Jeerīts, Jāks. CD. Rīga: Mansards.
• 2009: Luika, Vīvi. No smaga prieka. Rīga: Mansards.
• 2010: Ehins, Andress. Pakārtais ievārījums. Rīga: Mansards.
• 2014: Kaplinskis, Jāns. Balts papīrs un laiks. Rīga: Mansards.
• 2014: Tungala, Lēlo. Daudzpusīgais ronis. Rīga: Liels un mazs.
• 2017: Krulls, Haso. Kad akmeņi vēl bija mīksti. Rīga: Mansards.
• 2019: Contra. Tik grūti ir būt latvietim. Rīga: Pētergailis.
• 2020: Eime, Merike. Neierāmēts vārds. Rīga: Mansards.
• 2020: Mihkelsone, Ene. Tornis. Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība.
• 2020: Contra. Visi ir visgudrākie. Rīga: Liels un mazs.
• 2021: Ehina, Kristīna. Mēness man asinīs (kopā ar Dailu Ozolu). Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2023: Krulls, Haso. Metrs un Dēmetra. Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība.
• 2023: Sirreālisms igauņu dzejā (antoloģija). Rīga: Neputns.

Tulkojumi no igauņu valodas

• 1993: Kaplinskis, Jāns. Kas ko ēd, kurš kuru apēd (kopā ar Rūtu Karmu). Rīga: Egmont Latvia.
• 1995: Tode, Emīls. Robežvalsts. Rīga: Preses nams.
• 2010: Kivirehks, Andruss. Lote no Izgudrotāju ciema. Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2011: Grosfelde, Urvi. Maija ielas peles. Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2012: Jeerīts, Jāks. Mainīgais. Rīga: Mansards.
• 2012: Kaplinskis, Jāns. Tā pati upe. Rīga: Mansards.
• 2012: Kivirehks, Andruss. Kaka un pavasaris. Rīga: Liels un mazs.
• 2013: Kivirehks, Andruss. Lotes ceļojums uz dienvidiem. Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2014: Ernits, Heiki. Lotes un viņas draugu rotaļas. Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2014: Peldmā, Janno. Lote un mēnessakmens noslēpums. Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2014: Mihkelsone, Ene. Mēra kaps. Rīga: Mansards.
• 2015: Ludzas igauņu pasakas. Rīga: Mansards.
• 2016: Kaugvers, Raimonds. Četrdesmit sveces. Rīga: Mansards.
• 2016: Kivirehks, Andruss. Karnevāls un kartupeļu salāti. Rīga: Liels un mazs.
• 2018: Tungala, Lēlo. Biedrs bērns un lielie cilvēki: vēl viens stāsts par laimīgu bērnību. Rīga: Liels un mazs.
• 2018: Kalevdēls. Rīga: Neputns.
• 2019: Looka, Kairi. Lidostas blaktis nepadodas. Rīga: Pētergailis.
• 2020: Looka, Kairi. Pija Prjaņika un bandīti. Rīga: Pētergailis.
• 2020: Kivirehks, Andruss. Tilda un putekļu eņģelis. Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2021: Kivirehks, Andruss. Kaka un pavasaris. (Atkārtots izdevums 2022. gadā.) Rīga: Liels un mazs.
• 2021: Kivirehks, Andruss. Kocenieki un tāsenieces. Rīga: Pētergailis.
• 2021: Kivirehks, Andruss. Ērms un feisbuks. Rīga: Liels un mazs.
• 2022: Konda, Kersti. Varžu ciems. Valga: Meediatee OU
• 2022: Kello, Karls. Templieši Māras zemē. Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2022: Looka, Kairi. Pija Prjaņika un vārdēdis. Rīga: Pētergailis.
• 2022: Tungala, Lēlo. Biedrs bērns: otrā un trešā grāmata. Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība.
• 2022: Peldmā, Janno. Izgudrotāju ciema stāsti. Rīga: Zvaigzne ABC.
• 2023: Kivirehks, Andruss. Lidojums uz mēnesi. Rīga: Pētergailis.

Atdzejojumi no somu valodas

• 1993: Kanteletara jeb somu senās dziesmas un balādes (kopā ar Knutu Skujenieku). Rīga: Nordik.
• 1997: Tā mainās gadalaiki: somu dzejas izlase. Rīga: Nordik.
• 2012: Lāksonena, Heli. Kad gos smei. (Atkārtoti izdevumi 2013. un 2015. gadā.) Rīga: Mansards.
• 2015: Lāksonena, Heli. Piec ait kalns. Rīga: Liels un mazs.
• 2019: Lāksonena, Heli. Soul. Burkans. Undens. Rīga: Pētergailis.
• 2021: Lāksonena, Heli. Paņēmi manu sirdi no plaukta. Somija: Kynälä.

Atdzejojumi no zviedru valodas

• 2011: Transtremers, Tomass. Dzeja (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
• 2012: Andersons, Klāss. Laimīgs cilvēks (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
• 2012: Eriksons, Ulfs. Saules valstībā (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
• 2012: Junsons, Arne. Reidž (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
• 2012: Lundkviste, Marī. Mirušo grāmata (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
• 2013: Bergrēns, Tobiass. Intifada (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
• 2013: Frostensone, Katarīna. Plūdu laiks (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
• 2013: Sonnevi, Jorans. Mazas skaņas, viena balss (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.

Tulkojumi no angļu valodas

• 1996: Freižers, Deivids V. Zilie putni (kopā ar Jāni Zīderu). Rīga: Tapals.