Nikolajs Žukovskis

Vikipēdijas lapa
Nikolajs Žukovskis

Nikolajs Žukovskis (krievu: Николай Жуковский; 1847. gada 17. janvārī [v.s. 5. janvārī] — 1921. gada 17. martā) bija krievu zinātnieks, modernās aerodinamikas un hidrodinamikas pamatlicējs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Vladimirā dzelzceļnieka ģimenē. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas Nikolajs iestājās Maskavas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 1868. gadā, iegūstot lietišķās matemātikas speciālista diplomu.

Kādu laiku pēc Maskavas Universitātes pabeigšanas Žukovskis strādāja par pedagogu sieviešu ģimnāzijā, bet no 1874. gada sākās darbs Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā. Šeit viņš bija analītiskās mehāniskās katedras docents. Jaunais zinātnieks izstrādāja maģistra disertāciju par tēmu "Šķidra ķermeņa kinemātika" (1876). Par pētījumiem kustības teorijā viņš ieguva lietišķās matemātikas doktora grādu (1882).

1885. gadā Žukovskis uzsāka darbu arī Maskavas Universitātē, kur pasniedza teorētiskās mehānikas kursu. No 1886. gada viņš bija šīs universitātes profesors. Abās Maskavas augstskolās viņš strādāja līdz mūža beigām. 1894. gadā Žukovski ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekli, taču no vēlāk piedāvātā ZA īstenā locekļa amata atsacījās, jo negribēja atstāt Maskavu un iesāktos pētījumus.

1902. gadā viņa vadībā Maskavas Universitātē tika uzbūvēta Eiropā viena no pirmajām aerodinamiskajām caurulēm, kas bija nepieciešama pētījumiem lidošanas teorijā. Ierosmi atklājumiem zinātnieks ņēma no dabas. Jau 1891. gadā tapa pētījums Par putnu lidojumu. Tika izpētīts mehānisms, kādā veidā var uzņemt augstumu.

Nikolajs Žukovskis formulēja teorēmu (1904),pēc kuras nosaka lidmašīnas spārna cēlējspēku. Viņš pierādīja, ka lidmašīnas spārns nedrīkst būt plakans. Tam jābūt kā putna spārnam: virspusē izliektam, apakšpusē- ieliektam, priekšpusē- biezākam, aizmugurē jābeidzas ar asu malu. Tika izstrādāta lidmašīnas propellera teorija. 19. gadsimta beigās zinātnieks izstrādāja teorētiskos pamatus augstākās pilotāžas elementiem, arī nāves cilpai (Ņesterova cilpai).

Pirmā pasaules kara laikā Žukovskis pētīja aviācijas bumbu mešanas teoriju un tālšāvēja artilērijas lādiņu kustību. Viņš bija daudzu pētījumu autors cietvielu fizikā, astronomijā, hidrodinamikā, hidraulikā un lietišķajā mehānikā. Viņa pētījumiem raksturīga dziļa teorijas izpratne un tās cieša saite ar inženiertehnisko risinājumu. Nikolajs Žukovskis ir vairāku teorētiskās mehānikas mācību grāmatu autors.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]