Nils Asersons Manneršelds
| ||||||||||
Nils Asersons Manneršelds (zviedru: Nils Assersson Mannersköld, vācu: Niels Mannerschildt, latīņu: Nicolaus Mannerskiöld, 1586–1655) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1633—1634), Lielvārdes pils īpašnieks, kuru viņš daļēji atjaunoja 1633. gadā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1586. gadā Vesterjētlandē kroņa tiesu izpildītāja Asera Pedersona un viņa sievas Karinas ģimenē. Agri iestājās zviedru karaļa armijā, pēc kļūšanas par karali Gustavs II Ādolfs viņu 1612. gadā iecēla dižciltīgo kārtā ar uzvārdu Manneršelds. No 1618. gada piedalījās Poļu—zviedru karā (1600—1629), komandēja Esterjētlandes kavalērijas pulku 1626. gada Valles kaujā.
Karalis Gustavs Ādolfs viņu 1626. gadā iecēla par Narvas gubernatoru un pēc Juhana Šites atkāpšanās no amata viņš 1633. gadā tika iecelts par Tērbatas gubernatoru un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju. Viņa brālis Kristofers Manneršelds bija Nītaures pils īpašnieks (1625) un Kokneses pils komendants (1626). No 1644. līdz 1648. gadam Nils Manneršelds bija Elvsborgas (Älvsborg) gubernators un Gēteborgas cietokšņa komandants.
Miris 1655. gada 30. martā Adelsnēsas (Adelsnäs) muižā Esterjētlandes lēnē.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Juhans Šite |
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1633—1634 |
Pēctecis: Bengts Bengtsons Uksenšerna |
|