Nivukagmīta
| Nivukagmīta нывуӄаӷмит | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Krievija | |
| Pratēju skaits: | <50 | |
| Valodu saime: | eskimosu–aleutu eskimosu inuītu juitu valodas Nivukagmīta | |
| Rakstība: | kirilica | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | - | |
| ISO 639-2: | - | |
| ISO 639-3: | ynk | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Nivukagmīta (нывуӄаӷмит) vai naukaniešu valoda (krievu: науканский язык) ir mazākā no eskimosu–aleutu valodu saimes juitu valodām. Izplatīta trijās juitu (eskimosu) apdzīvotās vietās Čukču pussalā Krievijā. Nosaukums atvasināts no senā Naukanas (Нывуӄаӄ) ciema Čukču pussalas austrumos pie Dežņova raga.[1] Agrāk tika uzskatīts par vienu no juitu valodas dialektiem (otrs ir unazigmīta), bet mūsdienās tiek klasificēts kā atsevišķa valoda. Lingvistiski naukaniešu valoda tiek uzskatīta par vidēju starp čapļiniešu valodu un Aļaskas jupiku valodu.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valoda izplatīta trijos ciemos Čukču pussalas austrumos — Lavrentijā, Lorinā un Ueļenā, uz kuriem 1950. gados tika pārcelti eskimosi no to dzimtajiem ciemiem Beringa šauruma piekrastē, tajā skaitā Naukanas. Valoda ir stipri apdraudēta, to mūsdienās prot mazāk par 50 galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēku. Naukaniešu valodā sarakstīti vairāki daiļliteratūras darbi.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Г. А. Меновщиков АЗИАТСКИХ ЭСКИМОСОВ ЯЗЫК
- ↑ Меновщиков Г.А. Язык науканских эскимосов (фонетическое введение, очерк морфологии, тексты, словарь)[novecojusi saite]
- ↑ «Портал национальных литератур. Эскимосский науканский язык». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. janvārī. Skatīts: 2022. gada 28. janvārī.