Noasa šķirsts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amerikāņa Edvarda Hiksa glezna, kurā attēlots, kā dzīvnieki pa pāriem kāpj uz šķirsta.

Noasa šķirsts (ivritā: תיבת נח, Tevat Noach, arābu: سفينة نوح, Safīnah Nūh) ir liels kuģis, kurš tiek pieminēts Ābrama reliģiju mītos. Stāsti par šķirstu ir atrodami gan ebreju Torā (Pirmā Mozus grāmata, no 6. līdz 9. nodaļai), gan arī Korānā (11 un 71 sūra). To Noasam ir licis uzbūvēt Dievs, lai viņš no Grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pāri no katras dzīvnieku sugas.[1]

Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noasa šķirsta meklējumi pieminēti jau kopš 4. gadsimta (Eusebius, ap 275–339) gan Ararata kalnā, gan Durupınar un Tendürek apkārtnē Turcijā. Arheologi Noasa šķirsta palieku atradumus uzskata par īpatniem dabas veidojumiem, nevis cilvēku radītiem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]