Nora (personvārds)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Nora (IPA: [nɔra] vai [nʊɔ͡ra]) ir latviešu sieviešu priekšvārds; tas sastopams arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, Anglijā un Īrijā.

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārdam "Nora" ir divējāda izcelsme. Ziemeļvalstīs lietotais personvārds radies no sena ķeltu un normāņu vārda Honora vai Honoria, kas savukārt ir atvasinājums no latīņu vārda "gods" (Honor).

Savukārt Viduseiropā un Dienvideiropā lietotais vārds ir radies no senebreju vārda Norah (ivritā: נורא — ‘mirdzošā’) vai arābu Nūrah, (arābu: نورة ‎ — ‘gaisma’). Līdzīga izcelsme arī sieviešu personvārdam Eleonora, kas Eiropā pirmo reizi parādījās kā vairāku viduslaiku karalieņu vārds 11.—12. gadsimtā.

Latvijas teritorijā vārds pirmoreiz reģistrēts Matīšos 1792. gadā.[1] Latvijā kļuva populārs saistībā ar norvēģu rakstnieka Ibsena lugas "Leļļunams" (1879) galvenās varones Noras vārdu.

Pēc Latvijas vārdu kalendāra šim vārdam vārdadiena tiek svinēta ir 12. jūnijā. 2013. gadā Latvijā bija reģistrētas 911 personas ar vārdu Nora.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Klāvs Siliņš, «Latviešu personvārdu vārdnīca», Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts, Izdevniecība «Zinātne», Rīga, 1990, ISBN 5796602780, 251. lpp
  2. PMLP Personvārda apraksts[novecojusi saite]