Dienvideiropa

Vikipēdijas lapa
Eiropas reģioni pēc ANO definīcijas[1] (Dienvideiropa iekrāsota zaļā krāsā):
    Ziemeļeiropa
    Rietumeiropa
    Austrumeiropa
     — Dienvideiropa

Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.[2]

Šim terminam nav skaidras definīcijas un tas var variēt atkarībā no tā vai ģeogrāfiski, kulturāli, lingvistiski vai vēsturiski faktori tiek ņemti vērā. Francijas dienvidi bieži tiek ieskaitīti Dienvideiropā, taču visa Francija reti (no lingvistiski-kulturāla viedokļa) tiek iekļauta šajā reģionā.

Dienvideiropas valstis pēc ANO definīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no Dienvideiropas piedāvātajām definīcijām

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) piedāvātās definīcijas Dienvideiropā atrodas 16 valstis un viena atkarīgā teritorija. Tās ir uzskaitītas zemāk. Citās piedāvātajās definīcijās Dienvideiropā iekļauj arī Bulgāriju, Turciju, Franciju, Monako.

Valsts Platība, km2 Galvaspilsēta
Karogs: Albānija Albānija 28748 Tirāna
Karogs: Andora Andora 468 Andora la Velja
Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina 51197 Sarajeva
Karogs: Grieķija Grieķija 131957 Atēnas
Karogs: Horvātija Horvātija 56610 Zagreba
Karogs: Itālija Itālija 301323 Roma
Valsts karogs: Kosova Kosova 10887 Priština
Karogs: Malta Malta 316 Valleta
Karogs: Melnkalne Melnkalne 13812 Podgorica
Karogs: Portugāle Portugāle 92345 Lisabona
Karogs: Sanmarīno Sanmarīno 61 Sanmarīno
Karogs: Serbija Serbija 77474 Belgrada
Karogs: Slovēnija Slovēnija 20253 Ļubļana
Karogs: Spānija Spānija 504782 Madride
Karogs: Vatikāns Vatikāns 0.44 Vatikāns
Karogs: Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija 25713 Skopje
Atkarīgās teritorijas
Valsts Platība, km2 Galvaspilsēta
Karogs: Gibraltārs Gibraltārs (Apvienotās Karalistes
aizjūras teritorija)
6.5 Gibraltārs

No šīm valstīm sešas ir iekšzemes valstisAndora, Kosova, Sanmarīno, Serbija, Vatikāns, Ziemeļmaķedonija. Reģionā ir vairākas pundurvalstisAndora, Malta, Sanmarīno un Vatikāns (arī Monako citas Dienvideiropas definīcijas gadījumā, kā arī Gibraltāru var apskatīt kā pundurvalstiņu).

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidusjūras klimata zona

Dienvideiropā ir vairāki vulkāni, tie atrodas Itālijā. Slavenākie no tiem ir Etna, Vezuvs un Stromboli.

Lielākā daļa no valstīm atrodas pie Vidusjūras. Lielākā Vidusjūras sala Sicīlija pieder Itālijai. Lielākā daļa no Itālijas atrodas Apenīnu pussalā.

Egejas jūra ir ļoti bagātīga ar salām; lielākā daļa no tām pieder Grieķijai. Tai pieder vairāk nekā 2000 salu. Lielākā no šīm salām ir Krēta.

Baleāru Salas pieder Spānijai, tās ir tūristu ļoti iecienītas salas. Baleāru salu lielāka ir Palma, kas atrodas Maļorkas salā.

Adrijas jūras austrumu piekrastē atrodas Dalmācija, kas pieder Horvātijai.

Tūrisma objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolizejs Romā

Tā kā Dienvideiropā valda Vidusjūras klimats, tad šo reģionu ir iecienījuši daudzi tūristi. Slavenākie tūristu apskates objekti ir šādi:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Composition of macro geographical (continental) regions, geographical sub-regions, and selected economic and other groupings». ANO. Skatīts: 2017. gada 2. martā.
  2. Southern Europe Arhivēts 2017. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē. no Multilingual Thesaurus of the European Union (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]