Nordāls Grīgs

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dzejnieku un politisko aktīvistu. Par citām jēdziena Grīgs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Nordāls Grīgs
Nordahl Grieg
Grīgs Otrā pasaules kara laikā.
Grīgs Otrā pasaules kara laikā.
Personīgā informācija
Dzimis 1902. gada 1. novembrī
Bergena, Zviedru-norvēģu ūnija, tagad Karogs: Norvēģija Norvēģija
Miris 1943. gada 2. decembrī (41 gads)
Kleinmahnova, Brandenburga, Trešais reihs
Pilsonība Karogs: Norvēģija Norvēģija
Tautība norvēģis
Dzīvesbiedre Gerda Grīga (prec. 1940)
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, žurnālists, karavīrs
Valoda norvēģu
Rakstīšanas laiks 1922—1943
Žanri romāns, novele, luga, eseja, stāsts
Literatūras virzieni reālisms

Johans Nordāls Bruns Grīgs (norvēģu: Nordahl Grieg; dzimis 1902. gada 1. novembrī, miris 1943. gada 2. decembrī) bija norvēģu dzejnieks, romānists, dramaturgs, žurnālists un politiskais aktīvists. Grīgs bija populārs autors un pretrunīgi vērtēts sabiedriskais darbinieks. Viņš piedalījās Otrajā pasaules karā kā kara korespondents un tika nogalināts, pildot bombardēšanas misiju Berlīnē.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nordāls Grīgs dzimis 1902. gada 1. novembrī Bergenā skolotāja Pētera Leksau Grīga (1864-1924) un Helgas Vollānas (1869-1946) ģimenē. Brālis - izdevējs Harolds Grīgs. Attāls radinieks ir komponists Edvards Grīgs.

Nordāla dzimšanas brīdī ģimene dzīvoja Velhavensgeitas ielā 23, un, kad viņam bija seši gadi, viņa ģimene pārcēlās uz Gupas rajonu. Bergenas katedrāles skolā Nordāls uzrakstīja savu pirmo dzejoli, aizstāvot mieru – par ievainotu karavīru, kurš guļ slimnīcā un nespēj atbrīvoties no atmiņām par vāciešiem, pret kuriem viņš cīnījās.

Topošais dzejnieks uzauga pilsētā, kas viņu ļoti ietekmēja un kā magnēts piesaistīja tai. Tajā pašā laikā viņš centās izprast pasauli. Kā parasts jūrnieks uz kravas kuģa "Henriks Ibsens" Nordāls Grīgs devās uz Āfriku un Austrāliju un atgriezās pa Suecas kanālu. Ceļojums turpinājās no 1920. līdz 1921. gadam, un 1922. gadā jaunais rakstnieks debitēja ar dzejas krājumu “Apkārt Labās Cerības ragam” (norvēģu: Rundt Kap det gode Håp). Romāns “Kuģis kustas tālāk” (norvēģu: Skibet gaar videre) tika izdots divus gadus vēlāk. Abi darbi tapuši spēcīgā iespaidā no dzīves uz kuģa. Ar šo romānu autors vēlējās godināt jūrniekus, bet tie viņu pakļāva asai kritikai, neapmierināti ar to, kā tika aprakstīts viņu darbs un dzīvesveids.

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara sākums un it īpaši vācu iebrukums un okupācija Norvēģijā lika Grīgam pretoties Staļina politikai. 1939. gadā Padomju Savienība parakstīja Molotova—Ribentropa paktu ar nacistu Vāciju un līdz 1941. gada nacistu iebrukumam deva norādījumus komunistiem visā pasaulē uzskatīt notiekošo karu par "imperiālisma" karu, kurā viņiem nevajadzētu piedalīties. Grīgs bija pārliecināts antinacists un Norvēģijas patriots un 1940. gadā apņēmās cīnīties pret nacistu okupāciju.

1939.–1940. gada ziemā Grīgs dienēja Norvēģijas armijā Finmarkā neitralitātes apsardzē Krievijas un Somijas ziemas kara laikā. 1940. gadā pēc dienesta Norvēģijas karagājienā pret vācu spēkiem viņš aizbēga uz Apvienoto Karalisti ar to pašu kuģi, kas veda Norvēģijas karalisko ģimeni un Nacionālās zelta rezerves.[2]

Kara korespondents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodoties Lielbritānijā, Grīgs kalpoja Norvēģijas trimdas valdībai un piedalījās patriotisku radio raidījumu veidošanā.[3] Viņš tika norīkots Norvēģijas bruņotajos spēkos un pildīja kara korespondenta pienākumus. Viņa darbs bija saistīts ar norvēģu vienību apmeklēšanu un ziņošanu par tām visā Lielbritānijā. Viņš tikās ar norvēģu militārpersonām, kas pildīja dienestu Islandē un citos attālos priekšposteņos. 1942. gada vasarā Grīgs vairākas nedēļas pavadīja Norvēģijai piederošajā Jana Majena salā Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, un šajā laikā viņš uzrakstīja dzejoli Øya i Ishavet.[4] Tāpat kā citi kara korespondenti, viņš pievienojās operatīvajām bombardēšanas misijām pār okupēto Eiropu. Vienā no tiem viņš zaudēja dzīvību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]