Ola (pārtika)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viena vistas ola un divas paipalas olas

Olas dēj dažādu sugu dzīvnieku mātītes, tai skaitā putni, rāpuļi, abinieki un zivis. Vairāku tūkstošu gadu garumā tās cilvēki lieto pārtikā. Putnu un rāpuļu olas sastāv no aizsargājošas čaumalas, olas baltuma (albumīns) un olas dzeltenuma (vitellus), kas ietvertas dažāda plānuma membrānās. Ēdamas ir visas trīs olas sastāvdaļas, taču parasti olas čaumala netiek lietota uzturā.[1] Populārākās ir vistu, pīļu, paipalu olas, kā arī ikri, tomēr visbiežāk cilvēki uzturā lieto vistas olas.

Olas dzeltenumā un veselajās olās ir daudz olbaltumvielu un holīna,[2][3] tās plaši tiek izmantotas kulinārijā. Olbaltumvielu (proteīnu) dēļ ASV Lauksaimniecības departaments (United States Department of Agriculture) pārtikas piramīdā olas pieskaita pie gaļas.[2]

Vistas un citas olu dējējas tiek plaši turētas visā pasaulē, masveida vistu olu ražošana ir pasaules mēroga nozare. 2009. gadā pasaulē tika saražots 62,1 miljons tonnu olu, ko izdēja aptuveni 6,4 miljardi vistu.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ikdienas nemanāmais pavadonis – ola». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 30. martā.
  2. 2,0 2,1 Agricultural Marketing Service. "How to Buy Eggs". Home and Garden Bulletin (United States Department of Agriculture (USDA)) (264): 1
  3. Juliette C. Howe, Juhi R. Williams, Joanne M. Holden. «USDA Database for the Choline Content of Common Foods». United States Department of Agriculture (USDA), March 2004. 10. lpp.
  4. [1] WATT Ag Net – Watt Publishing Co

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]