Ola (pārtika)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viena vistas ola un divas paipalas olas

Olas dēj dažādu sugu dzīvnieku mātītes, tai skaitā putni, rāpuļi, abinieki un zivis. Vairāku tūkstošu gadu garumā tās cilvēki lieto pārtikā. Putnu un rāpuļu olas sastāv no aizsargājošas čaumalas, olas baltuma (albumīns) un olas dzeltenuma (vitellus), kas ietvertas dažāda plānuma membrānās. Ēdamas ir visas trīs olas sastāvdaļas, taču parasti olas čaumala netiek lietota uzturā.[1] Populārākās ir vistu, pīļu, paipalu olas, kā arī ikri, tomēr visbiežāk cilvēki uzturā lieto vistas olas.

Olas dzeltenumā un veselajās olās ir daudz olbaltumvielu un holīna,[2][3] tās plaši tiek izmantotas kulinārijā. Proteīna dēļ ASV Lauksaimniecības departaments (United States Department of Agriculture) pārtikas piramīdā olas pieskaita pie gaļas.[2]

Vistas un citas olu dējējas tiek plaši turētas visā pasaulē, masveida vistu olu ražošana ir pasaules mēroga nozare. 2009. gadā pasaulē tika saražots 62,1 miljons tonnu olu, ko izdēja aptuveni 6,4 miljardi vistu.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ikdienas nemanāmais pavadonis – ola. Delfi.lv. Atjaunināts: 2013. gada 30. martā.
  2. 2,0 2,1 Agricultural Marketing Service. "How to Buy Eggs". Home and Garden Bulletin (264). United States Department of Agriculture (USDA). 
  3. Howe, Juliette C. (March 2004). USDA Database for the Choline Content of Common Foods. United States Department of Agriculture (USDA).
  4. [1] WATT Ag Net – Watt Publishing Co