Paipalas
| Paipalas Coturnix (Garsault, 1764) | |
|---|---|
-1.JPG) Paipala (Coturnix coturnix) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vistveidīgie (Galliformes) |
| Dzimta | Fazānu dzimta (Phasianidae) |
| Apakšdzimta | Irbes (Perdicinae) |
| Ģints | Paipalas (Coturnix) |
 Paipalas Vikikrātuvē | |
Paipalas, paipalu ģints (Coturnix) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno septiņas sugas.[1]
Vēsturiski paipalas ir bijuši medību putni, kas aktīvi medīti simtiem gadu. Paipalas tiek audzētas arī mājas apstākļos, lai iegūtu olas un gaļu. Olām ir plašs pielietojums arī ārstniecībā. Par īpaši augstvērtīgām tiek atzītas Japānas paipalu olas. Speciālisti uzskata, ka paipalas ir vieni no vieglāk audzējamiem putniem.[2] Tās patērē maz barības, bet tām ir augsta olu dējība.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paipalas savvaļā sastopamas Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā. Dažas paipalu sugas ir tipiskas nometnieces, bet dažas migrējošas.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā ir sastopama viena paipalu ģints suga — paipala (Coturnix coturnix), kas ir migrējoša. Ligzdojošo pāru skaits Latvijā dažādos gados ir ļoti mainīgs (20—500 pāri).[4]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Kopumā paipalas ir maza auguma irbju apakšdzimtas (Perdicinae) putni. Turklāt Āzijas zilā paipala (Coturnix chinensis) ir vismazākais fazānu dzimtas, kā arī vistveidīgo kārtas (Galliformes) putns.[5] Tā sver tikai 43 g. Visbiežāk paipalu ģints putnu apspalvojums ir raibumaini brūns. Arī to olas ir gaiši pelēkbrūnas ar tumši brūniem raibumiņiem. Dažas sugas paipalu ģintī ir ļoti krāsainas un košas, kā Āzijas zilā paipala un Āfrikas zilā paipala (Coturnix adansonii). Kā jau to nosaukums norāda, šo sugu apspalvojums ir zilā krāsā.
Mūsdienu mājas paipalu šķirnes sāk ražot olas jau mazāk kā 2 mēnešu vecumā. Kad jaunā paipala sāk dēt, tā izdēj vienu olu katru dienu apmēram gada garumā. Gaļai parasti izmanto 6—8 mēnešus vecas paipalas.[3]
Paipalu olas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paipalas pamatā tiek audzētas, lai iegūtu olas. Tas ir augstvērtīgs produkts, ko cilvēki novērtējuši jau senatnē. Paipalas ir audzētas jau Senajā Ēģiptē faraonu valdīšanas laikā.[3] Paipalu olas īpaši iesaka slimiem cilvēkiem un bērniem. Pētījumi apliecina, ka paipalu olām ir labvēlīga ietekmi uz bērnu intelektuālo spēju attīstību, jo tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Paipalu olas iesaka kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumos, īpaši kuņģa čūlas, divpadsmitpirkstu zarnu čūlas, gastrīta, anēmijas, galvassāpju, hroniskas pneimonijas, bronhiālās astmas un tuberkulozes gadījumā.
Paipalu olas nekad neizraisa alerģiju, tās var ēst arī tie, kuriem ir alerģija no vistu olām. Viena olas sver apmēram 10—12 gramus. Piecas paipalu olas sver apmēram tikpat, cik viena vistu ola.[3] Salīdzinot ar vistu olu, vienā paipalu olas gramā ir 2,5 reizes vairāk A vitamīna, 2,8 reizes vairāk B1 un 2,2 reizes vairāk B2 vitamīna kā vienā vistas olas gramā. Viena paipalu oliņa satur tikpat daudz fosfora, kālija un dzelzs kā lielā vistas ola. Paipalu olās, salīdzinot ar vistu olām, ir vairāk tādu neaizvietojamu aminoskābju kā tirazīns, treonīns, lizīns, glicīns un histidīns.[2]
Viena no vērtīgākajām paipalu olu īpašībām ir tā, ka tās ilgi saglabājas svaigas. Istabas temperatūrā tās var glabāt 30 dienas, bet ledusskapī – divus mēnešus.[2] Arī paipalu gaļa ir augstvērtīgs pārtikas produkts. Tās gaļa ir maiga un sulīga, un to salīdzina ar medījumu gaļu.[2]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paipalu ģints (Coturnix)[1]
- Arlekīnpaipala (Coturnix delegorguei)
- Austrālijas paipala (Coturnix pectoralis)
- Brūnā paipala (Coturnix ypsilophora)
- Japānas paipala (Coturnix japonica)
- †Jaunzēlandes paipala (Coturnix novaezelandiae)
- Lietus paipala (Coturnix coromandelica)
- Paipala (Coturnix coturnix)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Kāpēc paipalu olas ir vērtīgas cilvēka organismam ?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Coturnix (Genus)[novecojusi saite]
- ↑ «Paipala Coturnix coturnix». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augustā. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
- ↑ Complete Nucleotide Sequence of the Coturnix chinensis[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paipalas |