Olaines novada vēsture

Olaines novada vēsture ir daļa no Latvijas vēstures, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Olaines novada teritorijā.

Senākie arheoloģiskie atradumi ir no akmens laikmeta: Olaines purvā 1903. gadā tika atrasti ziemeļbriežu ragi, 1928. gadā tika atrasts krama gals, kas varētu liecināt par akments laikmeta apmetņu atrašanos Olaines purvos.

1604. gadā Olaines apkārtnē bijis Skadiņu pagasts (Schaddings Paggast), 1607. gadā te bija deviņas zemnieku sētas: Ālupi, Baudas, Ispašas, Ķīkuļi, Lībieši, Lubauši, Meļļi, Penīkas, Romi, Rutki, Skadiņi, Nāburdziņi, Vilītes un Vintapi. 1644. gadā Jumpravmuižas vaku grāmatā figurē apzīmējums Olaines zemnieki un Plakaņu zemnieki. 17. gadsimta pirmajā pusē dibināta Katlakalna-Olaines draudze un uzcelta pirmā koka baznīca. 1694. gadā atvērta pirmā draudzes skola

1751. gadā Rīgas guberņas Jumpravmuižas revīzijas protokolā minēta Olaines vaka ar 44 zemnieku sētām, Plakaņu vaka ar 15 zemnieku sētām, Pļavu mājas (Streu Gesinde) ar trīs mājām (Pulpes, Vellerāji un Putniņi) un Bērzenieki (Behrseneecken) ar 9 mājām. No 1749. līdz 1753. gadam pēc Rīgas mūrniekmeistara Joahima Heinriha Giterboka projekta uzcēla tagadējo mūra baznīca 1763. gadā Olainē uzcēla zirgu pasta staciju (tagadējās Pastnieku mājas) uz Jelgavas-Rīgas-Pēterburgas Lielā pasta ceļa.

1777. gadā Olaines muiža tika atdalīta no Jumpravmuižas kā patstāvīga Rīgas patrimoniālā apgabala Katlakalna draudzes novada rentes muiža. Uz Baudu saimnieku zemes uzcēla muižas ēkas (tagadējo Liepiņu māju teritorijā), iekārtoja arī Buļļu pusmuižu (tagad Buļļu mājas), Vidzemes guberņas pasta priekšnieka J. Bekera privātmuižu jeb Pastmeistarmuižu (tagad Baloži) un Grēna muižu (Gränhof). 1782. gadā ierīkoja muitas punktu un Kurzemes hercogistes robežas kordonu Šulca krogā pie Misas upes (tagadējo Kalnarozes māju vietā).

1804. gadā nodibināta Olaines muižas zemnieku tiesa.1812. gada kara laikā pie Olaines muižas 1812. gada augustā notika kaujas starp Napoleona armijas Prūšu korpusu un krievu armiju. 1819. gadā pēc dzimtbūšanas atcelšanas dibināts Olaines muižas pagasts. 1836. gadā Olaines muižas pagastā dzīvoja 438 vīrieši un 453 sievietes, tajā atradās Olaines baznīca, divas skolas, četri krogi un divi šeņķi. 1868. gadā tika uzbūvēta Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava un Olaines stacijas ēka, 1871. gadā uzcelts Olaines pagastnams. 1909. gadā Rīgas apriņķī izveidots Olaines pagasts, kā sastāvā tika iekļauts Bieriņu pagasts. Pirmā pasaules kara laikā 1915. - 1917. gadā Olaines novads atradās frontes joslā, tika nopostītas visas saimniecības, pagastnams, baznīca un skola.

1932. gadā pēc arhitekta Eižena Adama projekta uzcelts jauns pagastnams (nodedzis 1978. gada 20. janvārī). 1935. gadā Olaines pagasta platība bija 154 kv. km, tajā dzīvoja 1035 iedzīvotāji, no tiem 509 vīrieši un 526 sievietes.

1945. gada 31. decembrī Olaines pagasts tika likvidēts un izveidota Olaines un Baložu ciema padomes. No 1949. gada 31. decembra tās ietilpa Rīgas rajonā. 1951. gada 25. jūlijā Olaines ciema padomei pakļāva Baložu ciema padomes teritoriju, bet 1963. gada 12. jūnijā Dalbes ciema padomes padomju saimniecības “Olaine” teritoriju, savukārt Olaines ciema padomes kolhoza “Daugava” teritoriju un daļa valsts meža fonda zemju pievienoja Katlakalna ciema padomes teritorijai. 1965. gada 24. maijā izveidoja Olaines pilsētciematu.

Ārējās saites

• Olaines pagasta vēsture Arhivēts 2011. gada 29. jūnijā, Wayback Machine vietnē.