Rīgas guberņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rigaer Gouvernement
Riia kubermang
Ри́жская губе́рния
Rīgas guberņa
Zviedru Vidzeme
1713 (1721) – 1783 Rīgas vietniecība

Rīgas ģerbonis of atkarīga teritorija

Rīgas ģerbonis

Location of atkarīga teritorija
Rīgas guberņas ("Livonijas hercogistes") karte ar Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas provincēm jeb apriņķiem (1745).
Pārvaldes centrs Rīga
Valoda(s) Vācu, krievu, latviešu, igauņu
Reliģija Luterānisms
Valdība Atkarīga teritorija
Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Iekarota Zviedru Vidzeme
 - Dibināta 1713 (1721)
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Likvidēta 1783
 - Krievijas ķeizariene Katrīna II 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība.
Iedzīvotāju skaits
 - 1714. gadā 217 723 

Rīgas guberņa (vācu: Rigaer Gouvernement, krievu: Рижская губерния) bija autonoma[1] administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu puse). Civilās pārvaldes augstākā vara piederēja Rīgas gubernatoram.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1710. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks iekaroja Rīgu un vēl pirms kara beigām ar Pētera I pavēli 28.07.1713. tika izveidota Rīgas guberņa. Sākotnēji Pēteris I bija iecerējis jaunās guberņas teritorijā ietilpināt visu Daugavas-Dņepras ūdensceļu līdz Smoļenskai, tādēļ tā sastāvēja no divām daļām — Rīgas provinces un Smoļenskas provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi.

Pēc Pētera I nāves Smoļenskas provinces daļā ķeizariene Katrīna I 1726. gadā lika izveidot patstāvīgu Smoļenskas guberņu un Rīgas guberņas sastāvā izveidot piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas.

1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene Katrīna II izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu (tagadējās Jūrmalas teritoriju).

Apriņķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas guberņā bija piecas provinces jeb apriņķi:

Rīgas gubernatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džordžs Brauns — Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792).
  • 1712 Aleksandrs Menšikovs (Александр Данилович Меншиков) — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators
  • 1713—1719 Pēteris Goļicins (Пётр Алексеевич Голицын)
  • 1719—1726 Aņikita Repņins (Аникита Иванович Репнин)
  • 1727—1751 Pēteris Lasī (Пётр Петрович Ласси)
  • 1751—1753 Vladimirs Dolgorukovs (Владимир Петрович Долгоруков)
  • 1753—1758 Pēteris Vojeikovs (Фёдор Матвеевич Воейков) kā vicegubernators
  • 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (Владимир Петрович Долгоруков)
  • 1762—1791 Džordžs Brauns (Юрий Юрьевич Броуне)

Sudraba livonēzi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1756. gadā Krievijas impērijas Senāts atļāva kalt pēc dāldera sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu un 36 raudzes sudraba. Pēc Septiņgadu kara beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.