Olaines novads
Olaines novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Olaine | |||||
Kopējā platība:[1] | 308,7 km2 | |||||
• Sauszeme: | 297,1 km2 | |||||
• Ūdens: | 11,5 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 20 658 | |||||
Blīvums (2024): | 69,5 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2009. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Andris Bergs (LSDSP) | |||||
Teritoriālās vienības: |
Olaine Olaines pagasts | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Olaines novads Vikikrātuvē |
Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts. Robežojas ziemeļos ar Rīgas pilsētu un Mārupes novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Bauskas novadu un austrumos ar Ķekavas novadu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olaines novads atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Derīgie izrakteņi: saldūdens kaļķi (Baložu atradne), kūdra (Cenas tīrelis, Mēdemu purvs).[3] Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona frānas stāva nogulumi.[4]
Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.[4]
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadu šķērso Lielupes pieteka Misa, kuras baseina pietekas (Apšukalnu kanāls, Olainīte, Pupla, Cena, Medaine, Skujupīte, Smedruklu grāvis, Spulle, Stiebrāju grāvis, Vāciešu Liekņas kanāls) veido lielāko upju tīkla daļu. Dienvidaustrumos Iecavas baseinā ietilpst Ežupe, Jāņupe, Mellupe, Putrupīte, Vecā Ežupe, Vecā Jāņupe.[5]
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielu ezeru novadā nav, no esošajiem lielākie ir Līdumu karjers (22 ha), Stūnīšu ezers (20 ha), Melnais ezers (6 ha), Vīntapu ezeri (5 ha), Mežezers (3 ha).[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tagadējā Olaines novada dienvidu robežu ar zemgaļu zemēm 1226. gadā iezīmēja Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms, kurš Rīgas pilsētai piešķīra savu pārvaldes apgabalu jeb marku (latīņu: marchia). Robeža ar Zemgales bīskapijas (1226—1251) zemēm no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes pāri purviem taisni līdz vietai, kur Lielupē ietecēja Gātes upe, kas to savienoja ar Babītes ezeru.[6]
1828. gadā minēts, ka Olaine bija muiža Rīgas patrimoniālā apgabala Katlakalna draudzes novadā. Saskaņā ar 1860. gada Vidzemes guberņas zemnieku likumiem Rīgas pilsēta 19. gadsimta otrajā pusē 68% no savu muižu zemes pārdeva zemnieku saimniecībām. 19. gadsimta nogalē uzcēla veco Olaines pagastmāju, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. 1922. gadā noteica Rīgas pilsētas administratīvās robežas un Olaines apkārtne vairs nebija tieši pakļauta Rīgas pilsētas, bet gan Rīgas apriņķa pašvaldībai.
1932. gadā atklāja jauno pagastnamu ar lielu skatītāju zāli pēc arhitekta Eižena Ādamsa projekta. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķi likvidēja un Olaines apkārtnes teritoriju iekļāva Rīgas rajonā.[7] 1962. gadā gandrīz klajā vietā sākās Olaines pilsētas celtniecība, un uz 1967. gada decembri tajā bija 3,3 tūkstoši iedzīvotāju, ķīmiskās rūpniecības un kūdras ieguves uzņēmumi.[8] Olaines pagastnama (ciema padomes nama) celtne Jaunolainē nodega 1977. gada 20. janvārī pārkurinātas krāsns dēļ.[9] 2009. gadā tika izveidot Olaines novads, apvienojot Olaines pagastu un pilsētu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Olaines pagastam pievienoja daļu Ķekavas novada Ķekavas pagasta, lai apvienotu lielāko Olaines pagasta daļu un Jāņupes ciema pieguļošo teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadā ietilpst Olaines pilsēta un Olaines pagasts ar ciemiem — Apšukalni, Blijas, Dāvi, Damradi, Grēnes, Galiņi, Ezītis, Ielejas, Jaunolaine, Jāņupe, Kalmes, Klāvi, Medemciems, Pārolaine, Pēternieki, Rājumi, Stīpnieki, Stūnīši, Vaivadi, Virši.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[5][11] |
---|---|---|---|---|
1. | Olaine | Pilsēta | — | 10 826 |
2. | Jaunolaine | Ciems | Olaines | 3364 |
3. | Medemciems | Ciems | Olaines | 1491 |
4. | Stūnīši | Ciems | Olaines | 1215 |
5. | Jāņupe | Ciems | Olaines | 966 |
6. | Pārolaine | Ciems | Olaines | 481 |
7. | Grēnes | Ciems | Olaines | 374 |
8. | Virši | Ciems | Olaines | 343 |
9. | Pēternieki | Ciems | Olaines | 260 |
10. | Stīpnieki | Ciems | Olaines | 254 |
Nacionālais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc valstiskās piederības 2020. gadā[13]
- Latvijas pilsoņi: 15 754 (75,9%)
- Latvijas nepilsoņi: 4002 (19,3%)
- Citu valstu pilsoņi: 996 (4,8%)
Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Novada pašpārvaldes augstākā institūcija ir Olaines novada dome. Olaines novada domes priekšsēdētājs kopš 2013. gada jūnija ir LSDSP biedrs Andris Bergs.
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olaines novadā ir 11 izglītības iestādes.[14]
- Olaines 1. vidusskola
- Olaines 1.vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola
- Olaines 2. vidusskola
- Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža
- Olaines Mūzikas un mākslas skola
- Pirmsskolas izglītības iestādes "Dzērvenīte", "Zīle" un "Magonīte"
- Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
- Privātā pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
- Olaines pieaugušo izglītības centrs
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olaines sporta centrs veic novadā esošo sporta objektu (Olaines peldbaseins, Olaines un Jaunolaines skeitparki, Olaines slidotava, Olaines sporta stadioni (pie Olaines 1. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Jaunolainē), Olaines Sporta nams un Jaunolaines Sporta nams) apsaimniekošanu un tautas sporta aktivitāšu organizēšanu.[15]
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olainē atrodas katoļu un pareizticīgo baznīca. Jaunolainē — luterāņu baznīca.
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
- Aleksandrs Birznieks (1882—1951), skolotājs, diplomāts
- Rūdolfs Baumanis (1909—1998), sporta šāvējs
- Normunds Miezis (1971), šaha lielmeistars
- Guna Skujiņa (1970), šahiste, šaha trenere, šaha sacensību organizatore
- Gunta Baško (1980), basketboliste
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Misa pie Pēterniekiem
-
Baložu stacija
-
Stūnīšu ezers (jeb Stūnīšu ezeri) no ziemeļpuses
-
Līdumu kanāls augštecē
-
Pareizticīgo baznīca un skola Olainē
-
Olaines luterāņu baznīca
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 333. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 5,0 5,1 5,2 LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. 18. sējums, 35967.-35970. slejas
- ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 656. lpp.
- ↑ Olaines pagastmāja
- ↑ OSP
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc valstiskās piederības 01.07.2020.[novecojusi saite]
- ↑ Olaine.lv. Izglītība
- ↑ «Par mums - Olaines Sporta Centrs». www.olainessports.lv. Skatīts: 2020-10-01.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|