Olaines novads

Olaines novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Olaine
Platība:	297 km2
Iedzīvotāji (2016):	20 227
Blīvums:	68.1 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Andris Bergs (LSDSP)
Teritoriālās vienības:	Olaine Olaines pagasts
Mājaslapa:	www.olaine.lv
Olaines novads Vikikrātuvē

Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts. Robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Baldones, Iecavas, Ozolnieku, Jelgavas, Babītes un Mārupes novadiem.

Vēsture

Olaines luterāņu baznīca un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte).

Olaines luterāņu baznīca un vecais pagasta nams (pirms 1915).

Tagadējā Olaines novada dienvidu robežu ar zemgaļu zemēm 1226. gadā iezīmēja Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms, kurš Rīgas pilsētai piešķīra savu pārvaldes apgabalu jeb marku (latīņu: marchia). Robeža ar Zemgales bīskapijas (1226—1251) zemēm no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes pāri purviem taisni līdz vietai, kur Lielupē ietecēja Gātes upe, kas to savienoja ar Babītes ezeru.

1828. gadā minēts, ka Olaine bija muiža Rīgas patrimoniālā apgabala Katlakalna draudzes novadā. Saskaņā ar 1860. gada Vidzemes guberņas zemnieku likumiem Rīgas pilsēta 19. gs. otrajā pusē 68% no savu muižu zemes pārdeva zemnieku saimniecībām. 19. gadsimta nogalē uzcēla veco Olaines pagastmāju, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. 1922. gadā noteica Rīgas pilsētas administratīvās robežas un Olaines apkārtne vairs nebija tieši pakļauta Rīgas pilsētas, bet gan Rīgas apriņķa pašvaldībai.

1932. gadā atklāja jauno pagastnamu ar lielu skatītāju zāli pēc arhitekta Eižena Ādamsa projekta. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķi likvidēja un Olaines apkārtnes teritoriju iekļāva Rīgas rajonā. Olaines pagastnama (ciema padomes nama) celtne Jaunolainē nodega 1977. gada 20. janvārī pārkurinātas krāsns dēļ.

Apdzīvotās vietas

Olaines novadā ietilpst Olaines pilsēta un Olaines pagasts ar ciemiem - Apšukalni, Blijas, Dāvi, Damradi, Grēnes, Galiņi, Ezītis, Ielejas, Jaunolaine, Jāņupe, Kalmes, Klāvi, Medemciems, Pārolaine, Pēternieki, Rājumi, Rubeņi, Stīpnieki, Stūnīši, Vaivadi, Virši.

Iedzīvotāji

Olaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2020. gadā
Latvieši (9335)			45.0%
Krievi (7681)			37.0%
Baltkrievi (1189)			5.7%
Ukraiņi (649)			3.1%
Poļi (513)			2.5%
Lietuvieši (221)			1.1%
Cita tautība (470)			2.3%
Nav izvēlēta (696)			3.3%

Pēc valstiskās piederības 2020. gadā

• Latvijas pilsoņi: 15 754 (75,9%)
• Latvijas nepilsoņi: 4002 (19,3%)
• Citu valstu pilsoņi: 996 (4,8%)

Pašvaldība

Novada pašpārvaldes augstākā institūcija ir Olaines novada dome. Olaines novada domes priekšsēdētājs kopš 2013. gada jūnija ir LSDSP biedrs Andris Bergs.

Izglītība

Olaines novadā ir 11 izglītības iestādes.

• Olaines 1. vidusskola
  • Olaines 1.vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola
• Olaines 2. vidusskola
• Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža
• Olaines Mūzikas un mākslas skola
• Pirmsskolas izglītības iestādes "Dzērvenīte", "Zīle" un "Magonīte"
• Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
• Privātā pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
• Olaines pieaugušo izglītības centrs

Sports

Olaines sporta centrs veic novadā esošo sporta objektu (Olaines Peldbaseins, Olaines un Jaunolaines skeitparki, Olaines slidotava, Olaines sporta stadioni (pie Olaines 1. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Jaunolainē), Olaines Sporta nams un Jaunolaines Sporta nams) apsaimniekošanu un tautas sporta aktivitāšu organizēšanu.

Reliģija

Olainē atrodas katoļu un pareizticīgo baznīca. Jaunolainē — luterāņu baznīca.

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa