Olaines novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Olaines novads
Olaines novada karte 2021.png
Olaines novads Olaines novads
Olaines novada karogs Olaines novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Olaine
Kopējā platība:[1] 298,5 km2
 • Sauszeme: 287,4 km2
 • Ūdens: 11,2 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 19 705
Blīvums: 68,6 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andris Bergs (LSDSP)
Teritoriālās
vienības: 		Olaine
Olaines pagasts
Mājaslapa: www.olaine.lv
Olaines novads Vikikrātuvē

Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts. Robežojas ziemeļos ar Rīgas pilsētu un Mārupes novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Bauskas novadu un austrumos ar Ķekavas novadu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olaines novads atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Derīgie izrakteņi: saldūdens kaļķi (Baložu atradne), kūdra (Cenas tīrelis, Mēdemu purvs).[3] Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona Franas stāva nogulumi.[4]

Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.[4]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadu šķērso Lielupes pieteka Misa, kuras baseina pietekas (Apšukalnu kanāls, Olainīte, Pupla, Cena, Medaine, Skujupīte, Smedruklu grāvis, Spulle, Stiebrāju grāvis, Vāciešu Liekņas kanāls) veido lielāko upju tīkla daļu. Dienvidaustrumos Iecavas baseinā ietilpst Ežupe, Jāņupe, Mellupe, Putrupīte, Vecā Ežupe, Vecā Jāņupe.[5]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielu ezeru novadā nav, no esošajiem lielākie ir Līdumu karjers (22 ha), Stūnīšu ezers (20 ha), Melnais ezers (6 ha), Vīntapu ezeri (5 ha), Mežezers (3 ha).[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olaines luterāņu baznīca un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte).
Olaines luterāņu baznīca un vecais pagasta nams (pirms 1915).

Tagadējā Olaines novada dienvidu robežu ar zemgaļu zemēm 1226. gadā iezīmēja Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms, kurš Rīgas pilsētai piešķīra savu pārvaldes apgabalu jeb marku (latīņu: marchia). Robeža ar Zemgales bīskapijas (1226—1251) zemēm no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes pāri purviem taisni līdz vietai, kur Lielupē ietecēja Gātes upe, kas to savienoja ar Babītes ezeru.[6]

1828. gadā minēts, ka Olaine bija muiža Rīgas patrimoniālā apgabala Katlakalna draudzes novadā. Saskaņā ar 1860. gada Vidzemes guberņas zemnieku likumiem Rīgas pilsēta 19. gs. otrajā pusē 68% no savu muižu zemes pārdeva zemnieku saimniecībām. 19. gadsimta nogalē uzcēla veco Olaines pagastmāju, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. 1922. gadā noteica Rīgas pilsētas administratīvās robežas un Olaines apkārtne vairs nebija tieši pakļauta Rīgas pilsētas, bet gan Rīgas apriņķa pašvaldībai.

1932. gadā atklāja jauno pagastnamu ar lielu skatītāju zāli pēc arhitekta Eižena Ādamsa projekta. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķi likvidēja un Olaines apkārtnes teritoriju iekļāva Rīgas rajonā.[7] 1962. gadā gandrīz klajā vietā sākās Olaines pilsētas celtniecība, un uz 1967. gada decembri tajā bija 3,3 tūkstoši iedzīvotāju, ķīmiskās rūpniecības un kūdras ieguves uzņēmumi.[8] Olaines pagastnama (ciema padomes nama) celtne Jaunolainē nodega 1977. gada 20. janvārī pārkurinātas krāsns dēļ.[9] 2009. gadā tika izveidot Olaines novads, apvienojot Olaines pagastu un pilsētu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Olaines pagastam pievienoja daļu Ķekavas novada Ķekavas pagasta, lai apvienotu lielāko Olaines pagasta daļu un Jāņupes ciema pieguļošo teritoriju.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā ietilpst Olaines pilsēta un Olaines pagasts ar ciemiem — Apšukalni, Blijas, Dāvi, Damradi, Grēnes, Galiņi, Ezītis, Ielejas, Jaunolaine, Jāņupe, Kalmes, Klāvi, Medemciems, Pārolaine, Pēternieki, Rājumi, Stīpnieki, Stūnīši, Vaivadi, Virši.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[10][5]
1. Olaine Pilsēta — 10 826
2. Jaunolaine Ciems Olaines 3364
3. Medemciems Ciems Olaines 1491
4. Stūnīši Ciems Olaines 1215
5. Jāņupe Ciems Olaines 966
6. Pārolaine Ciems Olaines 481
7. Grēnes Ciems Olaines 374
8. Virši Ciems Olaines 343
9. Pēternieki Ciems Olaines 260
10. Stīpnieki Ciems Olaines 254

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[11]
Latvieši (9399)
  
 47.1%
Krievi (7114)
  
 35.7%
Baltkrievi (1042)
  
 5.2%
Ukraiņi (637)
  
 3.2%
Poļi (453)
  
 2.3%
Lietuvieši (207)
  
 1.0%
Cita un neizvēlēta (1101)
  
 5.5%

Pēc valstiskās piederības 2020. gadā[12]

  • Latvijas pilsoņi: 15 754 (75,9%)
  • Latvijas nepilsoņi: 4002 (19,3%)
  • Citu valstu pilsoņi: 996 (4,8%)

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada pašpārvaldes augstākā institūcija ir Olaines novada dome. Olaines novada domes priekšsēdētājs kopš 2013. gada jūnija ir LSDSP biedrs Andris Bergs.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olaines novadā ir 11 izglītības iestādes.[13]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olaines sporta centrs veic novadā esošo sporta objektu (Olaines peldbaseins, Olaines un Jaunolaines skeitparki, Olaines slidotava, Olaines sporta stadioni (pie Olaines 1. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Jaunolainē), Olaines Sporta nams un Jaunolaines Sporta nams) apsaimniekošanu un tautas sporta aktivitāšu organizēšanu.[14]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olainē atrodas katoļu un pareizticīgo baznīca. Jaunolainē — luterāņu baznīca.

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Olaines novadā

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Misa pie Pēterniekiem

    Misa pie Pēterniekiem

  • Baložu stacija

    Baložu stacija

  • Stūnīšu ezers (jeb Stūnīšu ezeri) no ziemeļpuses

    Stūnīšu ezers (jeb Stūnīšu ezeri) no ziemeļpuses

  • Līdumu kanāls augštecē

    Līdumu kanāls augštecē

  • Pareizticīgo baznīca un skola Olainē

    Pareizticīgo baznīca un skola Olainē

  • Olaines luterāņu baznīca

    Olaines luterāņu baznīca

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  333. lpp.
  4. ↑ 4,0 4,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  6. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. 18. sējums, 35967.-35970. slejas
  7. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  8. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  656. lpp.
  9. ↑ Olaines pagastmāja
  10. ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  11. ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.
  12. ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc valstiskās piederības 01.07.2020.[novecojusi saite]
  13. ↑ Olaine.lv. Izglītība
  14. ↑ «Par mums - Olaines Sporta Centrs». www.olainessports.lv. Skatīts: 2020-10-01.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Valstspilsētu pašvaldības
Novadu pašvaldības
Republikas pilsētas
Novadi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Olaines_novads&oldid=3667221"