Olkiluoto atomelektrostacija
| Olkiluoto atomelektrostacija | |
|---|---|
 Olkiluoto AES 2015. gadā | |
| Informācija | |
| Valsts: |  Somija
|
| Koordinātas: | 61°14′13″N 21°26′27″E / 61.23694°N 21.44083°EKoordinātas: 61°14′13″N 21°26′27″E / 61.23694°N 21.44083°E |
| Reaktora apgādātājs: | ASEA-Atom, AREVA |
| Reaktora tips: | BWR, PWR |
| Uzņēmums: | Teollisuuden Voima Oy |
| Projekta sākums: | 1973. gads |
| Komerciālo operāciju sākums: | 1979. gada 10. oktobris |
| Aktīvie reaktori: | 3 (2 x 890 1 × 1600 MW) |
| Kopā saražotā enerģija 2021.gadā: | 14 400 GWh |
| Statuss: | Darbojas |
Olkiluoto atomelektrostacija jeb Olkiluoto AES ir viena no divām Somijas atomelektrostacijām. Tā atrodas Olkiluoto salā, Eurajoki pagastā pie Somijas rietumu krasta. Olkiluoto atomelektrostacija sastāv no diviem BWR tipa energoblokiem (jauda 880 MW katram) un viena 1600 MW jaudas PWR tipa reaktora (tā darbību pilnā ražošanas režīmā sāka 2023. gada 1. maijā, un tas ir Eiropā lielākais kodolreaktors).[1] Olkiluoto AES pārvalda uzņēmums Teollisuuden Voima Oy.
Pirmais un otrais energobloks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie divi energobloki sastāv no BWR tipa kodolreaktoriem ar jaudu 880 MW (1.) un 890 MW (2.).
Tos uzbūvēja Zviedrijas ASEA-Atom (tagad ABB). Elektroaprīkojumu piegādāja Oy Strömberg Ab (tagad ABB Oy). Pirmā energobloka Olkiluoto 1 celtniecība sākās 1974. gadā, un 1978. gadā sākta elektrības ražošana. Olkiluoto 2 celtniecība sākta 1975. gadā, un tas tika pieslēgts valsts energotīklam 1980. gadā.
2010. un 2011. gadā abiem energoblokiem veikta modernizācija, nomainot turbīnas, ģeneratorus, izolācijas ventiļus, elektriskos slēdžus un jūras ūdens sūkņus. Rezultātā elektroenerģijas ieguve palielinājās par 20 MW un sasniedza 880 MW.[2] 2017. gadā tika uzlabots un modernizēts 2. energobloks, jaudu palielinot līdz 890 MW. 2018. gadā arī 1. energobloka jauda tika palielinata līdz 890 MW.
Trešais energobloks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trešajā energoblokā Olkiluoto 3 tiek izmantots saspiestā ūdens reaktora (PWR) veida trešās paaudzes reaktors European Pressurized Reactor (EPR). Tā jauda ir 1600 MW. Šis energobloks ir pirmais jaunais reaktors Eiropā (izņemot Krieviju un Baltkrieviju) kopš Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. gadā.
Energobloka galvenais uzņēmējs ir Framatome. Sākotnēji tas bija Francijas Areva un Vācijas Siemens kopuzņēmums ar nosaukumu Areva NP, bet vēlāk mainīja īpašniekus.
Olkiluoto 3 sāka būvēt 2005. gada 12. septembrī.[3] Vēlāk Siemens izstājās no projekta. Sākumā tika plānots, ka šo reaktoru pabeigs būvēt 2009. gadā, bet tā pabeigšanas datums vairākkārt pārcelts.[4] Reaktors beidzot tika iedarbināts 2021. gada 21. decembrī, un elektroenerģijas ražošana sākās 2022. gada 12. martā. Paredzams, ka regulāra ražošana sāksies 2022. gada jūlijā, pēc ražošanas testēšanas posma.[5] 2022. gada 30. septembrī reaktors sasniedza savu projektēto izejas jaudu. 2022. gada oktobrī tika atklāti bojājumi padeves ūdens sūkņos, un 3. bloks tika apturēts izmeklēšanai, tādējādi aizkavējot palaišanas testu beigas. 2022. gada 28. oktobrī tika paziņots, ka visos četros padeves ūdens sūkņu lāpstiņratos ir atrastas dažus centimetrus garas plaisas. Visiem četriem padeves ūdens sūkņiem uzstādīja izturīgākus lāpstiņratus. Pēc izmēģinājuma ražošanas 2023. gada 16. aprīlī elektrostacija sāka regulāru elektroenerģijas ražošanu, bet 2023. gada 1. maijā — komerciālu ekspluatāciju.
Šajā reaktorā izkušanas risks būs samazināts vismaz desmitkārt, un, pat ja tas notiek, iespējamās nelabvēlīgās sekas ir būtiski ierobežotas.[6] Ja reaktora dzesēšanas sistēma sabojājas, tā serdenis ar kodoldegvielu strauji sakarstu līdz 3000 °C temperatūrai un tad tas sāktu kust. Tas atomelektrostacijā ir pats lielākais iespējamais negadījums, taču, ja Olkiluoto atomelektrostacijas trešajā reaktorā rastos šāda situācija, izkusušais metāls ar radioaktīvajām vielām iztecētu un tiktu savākts lielā betona tvertnē ar īpašu pārklājumu, kas spēj izturēt augstu temperatūru. Tādējādi tiktu novērsta radioaktīvo vielu izplatīšanās un vienlaikus būtu iespējams atdzesēt metālu ar ūdeni no reaktora baseina. Lai novērstu jebkādus izkušanas draudus, reaktors ir aprīkots ar četrām savstarpēji savienotām dzesēšanas iekārtām, kas katra atrodas savā celtnē.[6]
Reaktors, vadības telpa, betona tvertne un divas no dzesēšanas iekārtām turklāt tiks ievietotas divos dzelzsbetona apvalkos ar kopējo biezumu līdz 2,6 m. Katrs apvalks spēj izturēt gan tiešu lidmašīnas trāpījumu, gan augsto temperatūru kušanas laikā. Lai nodrošinātos pret zemestrīci, reaktors būvēts uz sešus metrus biezas betona pamatnes. Jaunais reaktors spēs nodrošināt ar elektroenerģiju apmēram divus miljonus iedzīvotāju.[6]
Ceturtais energobloks (atcelts)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teollisuuden Voima 2007. gada 28. martā paziņoja, ka uzsākta ietekmes uz vidi novērtēšana sakarā ar Olkiluoto atomelektrostacijas iespējamā ceturtā reaktora būvi. Bija plānots, ka ceturtā reaktora elektriskā jauda būtu 1000—1800 MW, siltumjauda — 2800—4600 MW. Jaunam kodolreaktoram bija nepieciešams valsts padomes veikts un parlamenta pieņemts principiāls lēmums, ka kodolreaktors ir sabiedrībai nepieciešams.[7] 2010. gadā Somijas parlaments atbalstīja Olkiluoto ceturtā energobloka būvi.[8] To būtu plānots uzcelt līdz 2020. gadam.[9]
2014. gada septembrī, aizkavējoties Olkiluoto trešā energobloka celtniecībai, Somijas valdība atcēla plānu būvēt ceturto energobloku.
Radiācija uz apkārtni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2006. gadā atmosfērā un jūrā no izmešiem saņemtās radiācijas devas apkārtnes iedzīvotājiem bija aptuveni 0,27 mikrozīverti uz cilvēku. Olkiluoto atomelektrostacijas izmešu pieļaujamā maksimālā radiācijas deva ir 100 mikrozīvertu gadā.[10]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Somijā nodots ekspluatācijā Eiropā lielākais kodolreaktors LETA--REUTERS, 17.04.2023
- ↑ «2011 sees record outage at Olkiluoto 2». Nuclear Engineering International. 2012. gada 9. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. septembrī. Skatīts: 2012. gada 12. janvāris.
- ↑ «Zemes ziņas, www.naba.lv». 2005. gada 13. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 17. augustā. Skatīts: 14. janvārī, 2008. gadā.
- ↑ «Olkiluoto 3 delayed beyond 2014». World Nuclear News. 2012. gada 17. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijs.
- ↑ «The Olkiluoto 3 EPR plant unit’s electricity production has started». TVO.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 "Pasaulē visdrošākā atomelektrostacija", Ilustrētā Zinātne. - 2005. gada decembra numurs, 18.lpp.
- ↑ Ietekmes uz vidi novērtējuma programmas kopsavilkums[novecojusi saite] (www.fortum.com)
- ↑ «Finnish government says Yes to TVO and Fennovoima». Nuclear Engineering International (Global Trade Media). 2010-04-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-13. Skatīts: 2010-07-01.
- ↑ «OL4 Schedule». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. augustā.
- ↑ Ietekmes uz vidi novērtējuma programmas kopsavilkums[novecojusi saite] (www.tvo.fi)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Olkiluoto atomelektrostacija.- OL3 TVO vietnē
- Olkiluoto atomelektrostacijas trešā reaktora projekts (angliski)
- Somijas Radiācijas drošības centra (STUK) mājas lapa (angliski) (somiski)
