Fennovoima
| Fennovoima Oy | |
|---|---|
 | |
| Tips | Kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | enerģētika |
| Dibināts | 2007. gads |
| Galvenais birojs |
Helsinki,  Somija |
| Produkti | elektroenerģija |
| Īpašnieks(-i) |
Voimaosakeyhtiö SF RAOS Voima Oy (Rosatom) |
| Tīmekļa vietne | fennovoima.fi |
Fennovoima Oy ir Somijas elektroapgādes uzņēmums, kas ap 2024. gadu plāno sākt elektroenerģijas ražošanu Hanhikivi 1 atomelektrostacijā. Dibināts 2007. gadā. Galvenais birojs atrodas Helsinkos.
Īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Fennovoima pieder uzņēmumam Voimaosakeyhtiö SF (66 %), kurā apvienojušies Somijas enerģētikas un rūpniecības uzņēmumi,[1] un Krievijas valsts atomenerģētikas uzņēmuma Rosatom meitas uzņēmumam RAOS Voima Oy (34 %).
Voimaosakeyhtiö SF rūpnieciskie un tirdzniecības partneri ir 15: AGA, Atria, Boliden Harjavalta, Boliden Kokkola, Componenta, Finnfoam, Kesko, Myllyn Paras, Omya, Outokumpu, Ovako Bar, Rautaruukki, Talvivaara, S-ryhmä un Valio.
Sākotnēji Fennovoima dibināja Vācijas E.ON meitas uzņēmums E.ON Kärnkraft Finland AB (34 %) un apvienība Voimaosakeyhtiö SF (66 %).
Sākotnēji Voimaosakeyhtiö SF elektroapgādes uzņēmumi bija 53: Alajärven Sähkö, Esse Elektro-Kraft, Etelä-Savon Energia, Haminan Energia, Haukiputaan Sähköosuuskunta, Herrfors, Hiirikosken Energia, Imatran Seudun Sähkö, Itä-Lapin Energia, Jylhän Sähköosuuskunta, Kemin Energia, Keminmaan Energia, Keravan Energia, Koillis-Satakunnan Sähkö, Kokemäen Sähkö, Kotkan Energia, Kruunupyyn Sähkölaitos, KSS Energia, Kuopion Energia, Kuoreveden Sähkö, Köyliön-Säkylän Sähkö, Lahti Energia, Lammaisten Energia, Lankosken Sähkö, Lehtimäen Sähkö, Leppäkosken Sähkö, Mäntsälän Sähkö, Naantalin Energia, Nurmijärven Sähkö, Oulun Seudun Sähkö, Outokummun Energia, Paneliankosken Voima, Parikkalan Valo, Pietarsaaren Energialaitos, Porvoon Energia, Raahen Energia, Rantakairan Sähkö, Rauman Energia, Rovakairan Tuotanto, Sallila Energia, Seinäjoen Energia, Tammisaaren Energia, Tornion Energia, Turku Energia, Uudenkaarlepyyn Voimalaitos, Vakka-Suomen Voima, Valkeakosken Energia, Vantaan Energia, Vatajankosken Sähkö, Vetelin Sähkölaitos, Vimpelin Voima un Ääneseudun Energia.
Jyväskylän Energia pārdeva savas Fennovoimassa akcijas Majakka Voima Oy, kuram pieder vēl 8 Fennovoiman īpašnieki.[2]
2012. gadā no Voimaosakeyhtiö SF nolēma izstāties Leppäkosken Sähkö, Lankosken Sähkö, Outokummun Energia, Atria, Omya un S-grupa. Boliden samazināja dalības procentu.[3]
2012. gada oktobrī E.ON paziņoja, ka aiziet no Somijas tirgus. 2013. gada februārī E.ON piederošās 34 % kapitāldaļas tika pārdotas Voimaosakeyhtiö SF, kas kļuva par vienīgo īpašnieku.[4]
2014. gada martā Krievijas valsts atomenerģētikas uzņēmuma Rosatom meitas uzņēmums RAOS Voima Oy nopirka 34 % Fennovoima akciju.[5]
Hanhikivi atomelektrostacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzņēmums plānoja uzbūvēt kodolspēkstaciju Hanhikivi 1 Botnijas līča ziemeļdaļā Pihejoki, kas nodrošinātu ar elektroenerģiju 10 % Somijas vajadzību.
2010. gadā Somijas parlaments atbalstīja Fennovoima priekšlikumu būvēt atomelektrostaciju.[6] Sākotnēji apsvēra iespēju AES būvēt vai nu Francijas Areva ar 1700 MW jaudas EPR tipa kodolreaktoru vai Japānas Toshiba ar (1600 MW ABWR reaktoru).[7] 2013. gadā par būvētāju tika izvēlēts Krievijas valsts atomenerģētikas uzņēmums Rosatom ar ūdens spiediena reaktora modeli AES-2006 (jauda 1200 MW).
2014. gada 5. decembrī Somijas parlaments nobalsoja par atļauju Fennovoima būvēt AES ar Rosatom dalību.[8] Tad bija plānots, ka pirmā betona ieliešana notiktu 2018. gadā,[8] un būvniecība tiktu pabeigta 2024. gadā.
2021. gada aprīlī Fennovoima paziņoja, ka stacijas projekta pielāgošana Somijas prasībām ir prasījusi ilgāku laiku, nekā paredzēts. Uzņēmums lēsa, ka būvniecības licenci varētu iegūt 2022. gadā un elektrostacijas celtniecība tiktu uzsākta 2023. gadā, komerciālo darbību sākot 2029. gadā.
Ņemot vērā Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā, Somijas valdība paziņoja, ka ir vēlama strauja atkarības samazināšana no Krievijas enerģijas ražošanas, un ka atomelektrostacijas celtniecību nevajadzētu turpināt. Somijas ekonomikas ministrs Mika Lintile paziņoja, ka viņš neizsniegs būvatļauju. 2022. gada maijā Fennovoima lauza līgumu ar Rosatom meitas uzņēmumu RAOS Project par spēkstacijas būvniecību, pamatojot to ar ievērojamu kavēšanos un Rosatom "nespēju piegādāt projektu". Karš Ukrainā bija vēl vairāk saasinājis projekta riskus.[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Fennovoima īpašnieki[novecojusi saite]
- ↑ Jyväskylän Energia Oy myi osuutensa Voimaosakeyhtiö SF:stä Majakka Voima Oy:lle Arhivēts 2012. gada 24. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. 14.03.2012
- ↑ Changes in Fennovoima ownerships as the project enters new phase Arhivēts 2012. gada 3. septembrī, Wayback Machine vietnē. 29.08.2012
- ↑ Voimaosakeyhtiö SF purchased E.ON’s share in Fennovoima Arhivēts 2014. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē. Fennovoima, 15.02.2013
- ↑ Rosatom buys into Fennovoima World Nuclear Association, 28 March 2014
- ↑ «Finnish government says Yes to TVO and Fennovoima». Nuclear Engineering International (Global Trade Media). 2010-04-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-13. Skatīts: 2010-07-01.
- ↑ «Constructing Hanhikivi 1 nuclear power plant». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2012. gada 29. augustā.
- ↑ 8,0 8,1 Somijas parlaments atbalsta AES būvniecību ar Krievijas tehnoloģiju BNS/INTERFAX, 2014. gada 5. decembrī
- ↑ Финляндия расторгла контракт с Росатомом на строительство АЭС biz.liga.net, 02.05.2022
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Fennovoima vietne (somiski) (angliski) (krieviski)