Omānieši

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Omānieši
Nizwa goat market (25).jpg
Visi iedzīvotāji
~2,6 miljons
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Valsts karogs: Omāna Omāna: 2,5 miljoni
Karogs: Kuveita Kuveita: 100 tūkstoši
Valodas
arābu
Reliģijas
islāms (ibadīti)

Omānieši jeb Omānas arābi ir arābu tauta, Omānas pamatiedzīvotāji. Aptuveni 2,5 miljoni omāniešu dzīvo Omānā, kā arī aptuveni 100 tūkstoši dzīvo Kuveitā.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras, mūsdienu Omānas teritoriju bija iekarojuši Arābu Azdas ciltis no Jemenas un Ziemeļarābu Nizāra ciltis. Viņi arī izveidoja omāniešu etnogrāfisko slāni: starp vairāk nekā simts omāniešu ciltīm ir saglabājusies dalīšanās jemeniešos ("tīrasiņu") un nizāros ("jaukteņos"). Gadsimta vidū omānieši kontrolēja Indijas okeāna tirdzniecības ceļus, daļēji pārcēlās uz Austrumāfriku, pārsvarā uz Zanzibāru un Pembu, kur ietekmēja svahili valodas formēšanos.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa omāniešu ir musulmaņi ibādisti (vairāk kā 70%), mazāka daļa ir sunnīti, tostarp arī vahabīti. Tādēļ ka liela daļa iedzīvotāju ir cittautieši, valstī ir arī daudzu citu reliģiju sekotāji, ticības brīvība ir atļauta ar likumu.

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Omānieši runā arābu valodas dialektos. Omānas dienvidrietumos runā īpašās vietējās valodās (t.s. dienvidarābu valodas, pieder īpašai semītu valodas apakšgrupai): mahri, šahri, bothari, harsusi; šajās valodās runājošie netiek uzskatīti par omāniešiem. Šinuhu cilts (Musandāmas pussala) dialektam ir persiešu valodas iezīmes. Angļu valoda ir izplatīta Maskatas pilsētā un citās centrālā reģiona pilsētās.