Omāna
| Omānas Sultanāts سلطنة عمان, Salṭanat ʻUmān |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Nashid as-Salaam as-Sultani |
||||||
 Omānas atrašanās vieta Arābijas pussalā
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Maskata 500) 23°36′N 58°33′E / 23.600°N 58.550°E | |||||
| Valsts valodas | arābu valoda | |||||
| Valdība | Absolūta monarhija | |||||
| - | Sultāns | Haitams ibn Tariks al Saīds | ||||
| - | Kanclers | Fahad ibn Mahmood Al Said | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Apvienotās Karalistes | 1970. gadā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 309 500 km² (70.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gada decembrī. gadā | 4 527 446[1] (125.) | ||||
| - | Blīvums | 14,6/km² (222.) | ||||
| IKP (PPP) | 2009. gadā. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 74,431 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 25 109 | ||||
| TAI (2007) | ▲ (0,846 augsts) (56.) | |||||
| Valūta | Omānas riāls (OMR) |
|||||
| Laika josla | (UTC+4) | |||||
| - | Vasarā (DST) | (UTC+4) | ||||
| Interneta domēns | .om | |||||
| ISO 3166-1 kods | 512 / OMN / OM | |||||
| Tālsarunu kods | +968 | |||||
Omāna (arābu: عمان, ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju - rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.
Omāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Arābu līgas, Persijas līča sadarbības padomes, Nepievienošanās kustības un Islāma sadarbības organizācijas dalībvalsts. Pēc 2016. gada datiem naftas rezervju apjoma ziņā Omāna bija 21. vietā pasaulē.[2] 2010. gadā ANO Attīstības programma, salīdzinot 135 valstis, Omānu ierindoja pirmajā vietā pēc attīstības tempa pēdējo 40 gadu laikā.[3] Daļa tās ekonomikas ir saistīta ar tūrismu un zivju, dateļu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Omāna ir klasificēta kā ekonomika ar augstu ienākumu līmeni. Pēc 2021. gada datiem Omāna ir 37. mierīgākā valsts pasaulē saskaņā ar Globālo miera indeksu.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1507. līdz 1650. gadam Maskata bija Portugāles lielvalsts cietoksnis pie jūras ceļa gar Austrumāfrikas krastu uz Indiju. 1690. gados Omānas sultāns uzveica portugāļus un līdz 19. gadsimtam Omānas sultanāts bija viena no Indijas okeāna rietumu daļas lielvarām, kuras bagātības pamatā bija vergu tirdzniecība. No 1820. līdz 1970. gadam pastāvēja Maskatas and Omānas sultanāts, kas apvienoja relatīvi neatkarīgas valsts daļas - Maskatas sultanātu piekrastē un Omānas imamātu iekšzemē. Sultāns Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids 1840. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no Maskatas Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Tomēr 1861. gadā viņa dēli sadalīja lielvalsti, Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids par Omānas sultānu.
19. gadsimta beigās Omāna pakāpeniski nokļuva Britu impērijas ietekmes zonā, tomēr formāli saglabāja neatkarību. 1970. gadā sultāns Kābūss ibn Saīds al Saīds ar britu militaro atbalstu gāza no troņa savu tēvu sultānu Saīdu ibn Teimūru, konsolidēja valsti un modernizēja to.
Ģeogrāfija un klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumu daļas izvirzījumā, ko agrāk dēvēja par Omānas pussalu. Ģeoloģiski to veido dienvidu Persijas kroku kalnāju turpinājums otrpus Persijas līča. Omānas kalnāja jeb Hadžara lielākie augstumi pārsniedz 3000 m virs jūras līmeņa. Augstākā Omānas virsotne ir 3018 metrus augstais Šamss.
Omāna atrodas tropu joslas malā uz Vēža tropa. Ne ziemā, ne vasarā nokrišņu nepietiek sulīgākai, kuplākai veģetācijai, tāpēc Omānas lielākai daļai tuksnešains raksturs, atskaitot daļās izdevīgi apslacītas kalnu nogāzes, apūdeņojamas oāzes pie kalnu pamatnes un jūrmalu. Jūras malā paisuma-bēguma joslā dažviet ir mangroves, uz pietiekoši mitriem jūrmalas smiltājiem vietām aug kokospalmas. Pie kalnāja pamatnes, kur izvird avoti un sasniedzami gruntsūdeņi, ir apūdeņojamas oāzes ar banānkokiem, opuncijām, dateļpalmām un citiem augļu kokiem. Auglīgākais piekrastes gabals ir Batineh krasts ziemeļrietumos no Maskatas, arī Dhofaras krasts līdz Jemenas robežai. Iekšzemi līdz Saūda Arābijas robežai aizņem tuksnesis.[5]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 2010. gada tautskaites datiem Omānā dzīvoja 2 773 479 iedzīvotāji, no tiem 1 957 336 bija Omānas pilsoņi, kuru vairākums pieder musulmaņu ibadiešu atzaram. Nepilsoņu skaits 2010. gadā sasniedza 816 000 (29,4% no kopējā iedzīvotāju skaita)[6] un pēc tam turpināja palielināties.
2010. gadā lielākā daļa imigrantu bija no Indijas (465 660), Bangladešas (107 125), Pakistānas (84 658), Ēģiptes (29 877), Indonēzijas (25 300), Filipīnām (15 651), Šrilankas (10 178). Omānā dzīvoja arī 8 541 imigranti no Eiropas valstīm un 1 540 no ASV.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Monthly Statistica Bulletin : Jan 2022». ncsi.gov.om. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. janvārī. Skatīts: 2022. gada 23. janvārī.
- ↑ «Oman Oil». worldometers.info.
- ↑ «Five Arab states among top leaders in long-term development gains». Hdr.undp.org. 2010. gada 4. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. novembris. Skatīts: 2011. gada 29. oktobris.
- ↑ «Global Peace Index 2021». Global Peace Index.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XV. sējuma 29 808-29 809 slejas.
- ↑ «Preliminary Results of the Oman Census 2010». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 6. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Omāna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||
|