Operētājsistēmu saraksts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Operētājsistēmas var klasificēt pēc to bāzes tehnoloģijas (Unix-veidīgās OS un Unix pēcteči), licences tipa, pēc tā vai OS attīstās arī mūsdienās (novecojušas vai mūsdienu OS), pēc pielietojuma un pēc daudziem citiem faktoriem.

Proprietārās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Acorn[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atari ST[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apple[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Be korporācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Control Data Corporation[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DEC/Compaq/HP[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IBM[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ICT/ICL[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • GEORGE
  • VME
  • DME
  • TME

Microsoft[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

robotus. Windows 8 Windows 8.1 Windows 10

Novell[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strawberry Development Group[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sun Microsystems[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • SunOS — Unix-veidīga OS, bāzēta uz BSD Unix realizācijas
    • SunOS 4.x — (Solaris 1.x)
  • Solaris — Unix-veidīga OS, kura bāzēta uz UNIX System V realizācijas Release 4 + elementi no SunOS
    • SunOS 5.x — (Solaris 2.x, 7.x un vēlākas versijas)
  • Java Desktop System

Citas Unix-veidīgas OS un POSIX-savietojamās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atvērtā koda OS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Unix-veidīgās OS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Windows-savietojamās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izpētes Unix-veidīgās OS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • UNIX (izveidoja Bell Labs 1970. gadā, Kena Tompsona ideja)
  • Mach (no CMU kodolu izstrādātājiem; skat.: NeXTSTEP)
  • Minix (mācību Os priekš Endrū Tanenbauma)
  • Amoeba (izstrādāja Endrū Tanenbaums)
  • K42 (izstrādā IBM)
  • MISS (pirmā Krievijas Unix-veidīgā OS)
  • ДЕМОС (padomju Unix klons)
  • ИНМОС (Инструментальная мобильная операционная система — izstrādāta Padomju Savienībā 1985. gadā elektroniski vadāmo mašīnu institūtā.).

Izpētes ne-Unix veida OS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MS-DOS kloni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoru/iekšējas, ne-Unix u.c.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siemens AG[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

«Mājas» OS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekš БК[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

OS, kuras strādā uz БК-0010, БК-0010-01, БК-0011 un БК-0011М

Priekš Spectrum[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pielikuma sistēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaukstdators (PDA)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viedtālruņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klēpjdatori, mobilās interneta ierīces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maršrutizatori un citas tīkla iekārtas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrokontrolieriem, iebūvētajām sistēmām un reālā laika OS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izdomātas operētājsistēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neeksistējošas operētājsistēmas, kuras ir pieminētas jokos, grāmatās, filmās, datorspēlēs u.c.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]