Mikrotīkls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
MikroTik
SIA Mikrotīkls
Tips sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Darbības joma Datortīklu aparatūra
Dibināts 1996. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Produkti Maršrutētāji, ugunsmūri
Ieņēmumi 202,39 miljoni eiro (2015)[1]
Neto ienākumi 61,37 miljoni eiro (2015)[1]
Vērtība 1,24 miljardi EUR (2021)[2]
Īpašnieks(-i) Džons Tallijs
Arnis Riekstiņš
Darbinieki 160[3]
Tīmekļa vietne www.mikrotik.com

SIA Mikrotīkls, pazīstams kā MikroTik, ir Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotājs. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji, kā arī maršrutētāju programmatūra. Uzņēmums ir dibināts 1996. gadā. Tā galvenais birojs ir Rīgā, Brīvības gatvē 214i.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Logotips līdz 2022. gadam

Uzņēmums tika dibināts 1996. gada 14. martā. 1997. gadā uzņēmuma darbinieki izstrādāja pirmo uz Linux operētājsistēmas bāzētu RouterOS programmatūras sistēmu, kas paredzēta uzņēmuma ražotajām tīkla iekārtām, kā arī standarta x86 tipa datoriem. 2002. gadā MikroTik sāka izgatavot arī tīkla aparatūru, tapa RouterBOARD zīmols.[4]

2014. gadā uzņēmuma īpašnieki uzsāka vēsturisko VEF ēku atjaunošanu.[3]

2016. gada vasarā tika izplatīta informācija, ka uzņēmuma peļņa iepriekšējā gadā ir sasniegusi 61,37 miljonus eiro, padarot to par otro pelnošāko uzņēmumu Latvijā aiz "Latvenergo", savukārt "Mikrotīkla" apgrozījums pārsniedza 200 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes vairāk nekā pirms gada.[5]

Produkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

RouterBoard 133 ar diviem miniPCI karšu slotiem

RouterOS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MikroTik RouterOS ir uz Linux kodola bāzes balstīta operētājsistēma. Tā ir instalēta kompānijas ražotajā tīkla aparatūrā RouterBOARD, vai arī standarta x86 tipa datoros, tādā veidā nodrošinot datora izmantošanu maršrutētāja funkciju pildīšanai. Dažas no RouterOS pamatfunkcijām ir ugunsmūris, VPN pakalpojumi, bezvadu piekļuves punkta funkcijas. Operētājsistēma ir pilnībā licencēta, tā sadalīta vairākos lietojumu līmeņos, katrā no tiem attīstot papildus RouterOS funkcijas.

Programmas instalācijas pakotne Winbox nodrošina grafisko lietotāja saskarni ar tīkla maršrutētājā uzstādīto RouterOS operētājsistēmu. Winbox nodrošina iekārtas konfigurāciju un uzraudzību. RouterOS sniedz piekļuvi arī izmantojot FTP, Telnet un SSH savienojumus.

RouterOS atbalsta daudzas programmas, kuras izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, piemēram OSPF, BGP, Multiprotocol Label Switching (VPLS/MPLS). RouterOS atbalsta Internet Protocol versiju IPv4, kā arī IPv6. Programmatūra nodrošina atbalstu gandrīz visiem tīkla interfeisiem.

RouterOS versiju laidienu datumi:

  • V6 — 2012. gads
  • V5 — 2010. gada marts
  • V4 — 2009. gada oktobris
  • Mikrotik Chateau 5G. LTE/5G modems/rūteris.
    V3 — 2008. gada janvāris

RouterBOARD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmuma ražoto tīkla aparatūru tirgo ar nosaukumu RouterBOARD, tā nodrošina pilnīgu sadarbību ar RouterOS operētājsistēmu. RouterBOARD līnija apvienojumā ar RouterOS tiek tirgota no maziem līdz vidējiem bezvadu interneta pakalpojumu sniedzējiem, parasti šie produkti nodrošina platjoslas bezvadu piekļuvi attālos rajonos. Produktu līnijā ir gan samontēti SOHO maršrutētāji, bezvadu 802.11n MIMO un TDMA ierīces iekštelpās un āra lietošanai, gan arī bezkorpusa PCB maršrutētāji integrācijai pielāgotu risinājumu veidošanai.

Mecenātisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Mikrotīkls" ir Latvijas Universitātes (LU) fonda platīna mecenāts. Tas atbalsta LU jau kopš 2011. gada, kad uzņēmums uzdāvināja LU Datorikas fakultātei divus MikroTik maršrutētāju komplektus. 2015. gada decembrī Mikrotīkls veica 1 miljonu eiro lielu ziedojumu Bērnu slimnīcas fondam. Tas bija līdz šim lielākais veiktais ziedojums Bērnu slimnīcas attīstībai.[6] Gada nogalē uzņēmums veica 500 000 eiro ziedojumu Latvijas Universitātes Fondam dabaszinātņu un medicīnas nozares projektu īstenošanai. 2016. gadā uzņēmums ziedoja 1 000 000 eiro, turpinot sadarbību ar LU fondu augstākās izglītības, zinātnes un kultūras attīstīšanā. 2017. gada nogalē "Mikrotīkls" ziedoja 250 000 eiro, lai turpinātu attīstīt eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu Latvijas Universitātē. 2018. gadā turpināja atbalstīt dabaszinātņu, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas attīstību LU, ziedojot 250 000 eiro. 2019. gadā ziedoja 400 000 eiro dažādu projektu īstenošanai.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



  1. «TOP 101 | Top101.lv». top101.lv. Skatīts: 2021-02-19.