Mikrotīkls
| Mikrotīkls | |
|---|---|
 | |
| Darbības joma | Datortīklu aparatūra |
| Dibināts | 1995 |
| Galvenais birojs | Rīga, Latvija |
| Produkti | Maršrutētāji, ugunsmūri |
| Ieņēmumi | ▲ 202,39 miljoni eiro (2015)[1] |
| Neto ienākumi | ▲ 61,37 miljoni eiro (2015)[1] |
| Vērtība | ▲ 1,24 miljardi EUR (2021)[2] |
| Īpašnieks(-i) |
Džons Tallijs Arnis Riekstiņš |
| Darbinieki | 160[3] |
| Tīmekļa vietne |
www |
Mikrotīkls, pazīstams arī kā MikroTik, ir datortīklu aprīkojuma ražotājs no Latvijas. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Uzņēmumā 2021. gadā strādā 320 darbinieki.[nepieciešama atsauce]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kompānija ir dibināta 1996. gadā, tās pašreizējā atrašanās vieta ir Brīvības gatve 214i. 1997. gadā uzņēmuma darbinieki izstrādāja pirmo uz Linux operētājsistēmas bāzētu RouterOS programmatūras sistēmu, kas paredzēta kompānijas ražotajām tīkla iekārtām, kā arī standarta x86 tipa datoriem. 2002. gadā MikroTik sāka izgatavot arī tīkla aparatūru, tapa RouterBOARD zīmols. Šobrīd MikroTik zīmols ir pazīstams visā pasaulē un pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas pakāpeniski pieaug.[4]
2014. gadā uzņēmuma īpašnieki uzsāka vēsturisko VEF ēku atjaunošanu.[3]
2015. gada decembrī Mikrotīkls veica 1 miljonu eiro lielu ziedojumu Bērnu slimnīcas fondam. Tas ir līdz šim lielākais veiktais ziedojums Bērnu slimnīcas attīstībai.[5] Gada nogalē uzņēmums veica 500 000 eiro ziedojumu Latvijas Universitātes Fondam dabaszinātņu un medicīnas nozares projektu īstenošanai.
2016. gada vasarā tika izplatīta informācija, ka kompānijas peļņa iepriekšējā gadā ir sasniegusi 61,37 miljonus eiro, padarot to par otro pelnošāko uzņēmumu Latvijā aiz "Latvenergo", savukārt "Mikrotīkla" apgrozījums pārsniedza 200 miljonus eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk kā gadu iepriekš.[6]
Produkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Mikrotik RouterOS — uz Debian GNU/Linux balstīta operētājsistēma maršrutētājiem.
- Mikrotik RouterBOARD — maršrutētāju produktu līnija.
RouterOS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
MikroTik RouterOS ir uz Linux kodola bāzes balstīta operētājsistēma. Tā ir instalēta kompānijas ražotajā tīkla aparatūrā RouterBOARD, vai arī standarta x86 tipa datoros, tādā veidā nodrošinot datora izmantošanu maršrutētāja funkciju pildīšanai. Dažas no RouterOS pamatfunkcijām ir ugunsmūris, VPN pakalpojumi, bezvadu piekļuves punkta funkcijas. Operētājsistēma ir pilnībā licencēta, tā sadalīta vairākos lietojumu līmeņos, katrā no tiem attīstot papildus RouterOS funkcijas.
Programmas instalācijas pakotne Winbox nodrošina grafisko lietotāja saskarni ar tīkla maršrutētājā uzstādīto RouterOS operētājsistēmu. Winbox nodrošina iekārtas konfigurāciju un uzraudzību. RouterOS sniedz piekļuvi arī izmantojot FTP, Telnet un SSH savienojumus.
RouterOS atbalsta daudzas programmas, kuras izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, piemēram OSPF, BGP, Multiprotocol Label Switching (VPLS/MPLS). RouterOS atbalsta Internet Protocol versiju IPv4, kā arī IPv6. Programmatūra nodrošina atbalstu gandrīz visiem tīkla interfeisiem.
RouterOS versiju laidienu datumi:
- V6 — 2012. gads
- V5 — 2010. gada marts
- V4 — 2009. gada oktobris
- V3 — 2008. gada janvāris
RouterBOARD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzņēmuma ražoto tīkla aparatūru tirgo ar nosaukumu RouterBOARD, tā nodrošina pilnīgu sadarbību ar RouterOS operētājsistēmu. RouterBOARD līnija apvienojumā ar RouterOS tiek tirgota no maziem līdz vidējiem bezvadu interneta pakalpojumu sniedzējiem, parasti šie produkti nodrošina platjoslas bezvadu piekļuvi attālos rajonos. Produktu līnijā ir gan samontēti SOHO maršrutētāji, bezvadu 802.11n MIMO un TDMA ierīces iekštelpās un āra lietošanai, gan arī bezkorpusa PCB maršrutētāji integrācijai pielāgotu risinājumu veidošanai.
Mecenātisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Mikrotīkls" ir Latvijas Universitātes (LU) fonda platīna mecenāts. Atbalsta LU jau kopš 2011. gada, kad uzņēmums uzdāvināja LU Datorikas fakultātei divus MikroTik maršrutētāju komplektus. 2015. gada nogalē "Mikrotīkls" ziedoja 500 000 eiro LU Datorikas fakultātes, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes, kā arī Medicīnas fakultātes projektu īstenošanai. 2016. gadā ziedoja 1 000 000 eiro, turpinot sadarbību ar LU fondu augstākās izglītības, zinātnes un kultūras attīstīšanā. 2017. gada nogalē "Mikrotīkls" ziedoja 250 000 eiro, lai turpinātu attīstīt eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu Latvijas Universitātē. 2018. gadā turpināja atbalstīt dabaszinātņu, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas attīstību LU, ziedojot 250 000 eiro. 2019. gadā ziedoja 400 000 eiro dažādu projektu īstenošanai.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Pērn Mikrotīkla peļņa palielinājusies līdz 61,37 milj.EUR». Lursoft. 2016.
- ↑ LSM. «Mikrotīkls» kā pirmais privātuzņēmums Latvijā pārsniedzis miljarda eiro vērtību
- ↑ 3,0 3,1 Dienas tēma: Mikrotīkls iepūš dzīvību VEF ražotnē 15
- ↑ Mikrotīkls pērnā gada apgrozījums bija 56,218 milj.Ls, kas bija par 28,34% vairāk nekā 2011. gadā db.lv 06.08.2013.
- ↑ «Bērnu slimnīcas fonds saņēmis miljonu eiro lielu ziedojumu». TVNET. 2015. gada 30. decembrī.
- ↑ Pērn Mikrotīkla peļņa palielinājusies līdz 61,37 milj.EUR Klientu portfelis
- ↑ «Mikrotīkls». www.fonds.lv. Skatīts: 2020-04-16.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |