Mikrotīkls
| Darbības joma | Datortīklu aparatūra |
|---|---|
| Dibināts | 1995 |
| Galvenais birojs | Rīga, Latvija |
| Produkti | Maršrutētāji, ugunsmūri |
| Ieņēmumi | 103,5 miljoni Eiro (2013)[1] |
| Neto ienākumi | 23,6 miljoni Eiro (2013)[1] |
| Īpašnieks(-i) | Džons Tallijs Arnis Riekstiņš |
| Darbinieki | 144[1] |
| Mājaslapa | www.mikrotik.com |
Mikrotīkls, pazīstams arī kā MikroTik, ir datortīklu aprīkojuma ražotājs no Latvijas. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kompānija ir dibināta 1995. gadā, tās patreizējā atrašanās vieta ir Rīgā Pērnavas ielā 46. 1997. gadā uzņēmuma darbinieki izstrādāja pirmo uz Linux operētājsistēmas bāzētu RouterOS programmatūras sistēmu, kas paredzēta kompānijas ražotajām tīkla iekārtām, kā arī standarta x86 tipa datoriem. 2002. gadā MikroTik sāka izgatavot arī tīkla aparatūru, tapa RouterBOARD zīmols. Šobrīd MikroTik zīmols ir pazīstams visā pasaulē un pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas pakāpeniski pieaug.[2] Uzņēmumā 2013. gadā strādāja 144 darbinieki.[1]
2014. gadā uzņēmuma īpašnieki uzsāka vēsturisko VEF ēku atjaunošanu.[1]
Produkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Mikrotik RouterOS — uz Debian GNU/Linux balstīta operētājsistēma maršrutētājiem.
- Mikrotik RouterBOARD — maršrutētāju produktu līnija.
RouterOS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
MikroTik RouterOS ir uz Linux kodola bāzes balstīta operētājsistēma. Tā ir instalēta kompānijas ražotajā tīkla aparatūrā RouterBOARD, vai arī standarta x86 tipa datoros, tādā veidā nodrošinot datora izmantošanu maršrutētāja funkciju pildīšanai. Dažas no RouterOS pamatfunkcijām ir: ugunsmūris, VPN pakalpojumi, bezvadu piekļuves punkta funkcijas. Operētājsistēma ir pilnībā licencēta, tā sadalīta vairākos lietojumu līmeņos, katrā no tiem attīstot papildus RouterOS funkcijas.
Programmas instalācijas pakotne Winbox nodrošina grafisko lietotāja saskarni ar tīkla maršrutētājā uzstādīto RouterOS operētājsistēmu. Winbox nodrošina iekārtas konfigurāciju un uzraudzību. RouterOS sniedz piekļuvi arī izmantojot FTP, Telnet un SSH savienojumus.
RouterOS atbalsta daudzas programmas, kuras izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, piemēram OSPF, BGP, Multiprotocol Label Switching (VPLS/MPLS). RouterOS atbalsta Internet Protocol versiju IPv4, kā arī IPv6. Programmatūra nodrošina atbalstu gandrīz visiem tīkla interfeisiem.
RouterOS versiju laidienu datumi:
- V6 — 2012. gads
- V5 — 2010. gada marts
- V4 — 2009. gada oktobris
- V3 — 2008. gada janvāris
RouterBOARD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzņēmuma ražoto tīkla aparatūru tirgo ar nosaukumu RouterBOARD, tā nodrošina pilnīgu sadarbību ar RouterOS operētājsistēmu. RouterBOARD līnija apvienojumā ar RouterOS tiek tirgota no maziem līdz vidējiem bezvadu interneta pakalpojumu sniedzējiem, parasti šie produkti nodrošina platjoslas bezvadu piekļuvi attālos rajonos. Produktu līnijā ir gan samontēti SOHO maršrutētāji, bezvadu 802.11n MIMO un TDMA ierīces iekštelpās un āra lietošanai, gan arī arī bezkorpusu PCB maršrutētāji integrācijai pielāgotu risinājumu veidošanai.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Šis ar informācijas tehnoloģijām un datoriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
