Pāriet uz saturu

Operētājsistēmu saraksts

Vikipēdijas lapa

Operētājsistēmas var klasificēt pēc to bāzes tehnoloģijas (Unix-veidīgās OS un Unix pēcteči), licences tipa, pēc tā vai OS attīstās arī mūsdienās (novecojušas vai mūsdienu OS), pēc pielietojuma un pēc daudziem citiem faktoriem.

  • GEORGE
  • VME
  • DME
  • TME

robotus. Windows 8 Windows 8.1 Windows 10

  • SunOS — Unix-veidīga OS, bāzēta uz BSD Unix realizācijas
    • SunOS 4.x — (Solaris 1.x)
  • Solaris — Unix-veidīga OS, kura bāzēta uz UNIX System V realizācijas Release 4 + elementi no SunOS
    • SunOS 5.x — (Solaris 2.x, 7.x un vēlākas versijas)
  • Java Desktop System

Citas Unix-veidīgas OS un POSIX-savietojamās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Unix-veidīgās OS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Windows-savietojamās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izpētes Unix-veidīgās OS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • UNIX (izveidoja Bell Labs 1970. gadā, Kena Tompsona ideja)
  • Mach (no CMU kodolu izstrādātājiem; skat.: NeXTSTEP)
  • Minix (mācību Os priekš Endrū Tanenbauma)
  • Amoeba (izstrādāja Endrū Tanenbaums)
  • K42 (izstrādā IBM)
  • MISS (pirmā Krievijas Unix-veidīgā OS)
  • ДЕМОС (padomju Unix klons)
  • ИНМОС (Инструментальная мобильная операционная система — izstrādāta Padomju Savienībā 1985. gadā elektroniski vadāmo mašīnu institūtā.).

Izpētes ne-Unix veida OS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoru/iekšējas, ne-Unix u.c.

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

OS, kuras strādā uz БК-0010, БК-0010-01, БК-0011 un БК-0011М

Priekš Spectrum

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pielikuma sistēmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klēpjdatori, mobilās interneta ierīces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maršrutizatori un citas tīkla iekārtas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrokontrolieriem, iebūvētajām sistēmām un reālā laika OS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izdomātas operētājsistēmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neeksistējošas operētājsistēmas, kuras ir pieminētas jokos, grāmatās, filmās, datorspēlēs u.c.

  1. http://www.3os.ru papildinformācija
  2. Nemesis
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. janvārī.
  4. XSystem Kernel Project
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. martā. Skatīts: 2008. gada 25. martā.
  6. [https://web.archive.org/web/20091220043131/http://wiki.pic24.ru/doku.php/osa/ref/intro Arhivēts 2009. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē. OSA : Документация [PIC24]]
  7. «ScmRTOS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. februārī. Skatīts: 2010. gada 21. janvārī.
  8. Pumpkin: Salvo, the RTOS that runs in tiny places
  9. Google Jobs
  10. «netlabs.org - Homepage». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. augustā. Skatīts: 2019. gada 26. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]