Ordas ala
| Ordas ala | |
|---|---|
 Ieeja Ordas alā | |
  Ordas ala  Ordas ala | |
| Atrašanās vieta |
 Ordas rajons, Permas novadss, Krievija |
| Koordinātas | 57°10′55″N 56°53′17″E / 57.18194°N 56.88806°EKoordinātas: 57°10′55″N 56°53′17″E / 57.18194°N 56.88806°E |
| Dziļums | 50 |
| Garums | 4600 m |
| Atklāšana | 1969 |
| Ģeoloģija | karsta izšķīdināts ģipsis |
| Ieejas | 1 |
 Ordas ala Vikikrātuvē | |
Ordas ala (krievu: Ординская) ir ģipša kristālu ala, kas atrodas Urālu kalnu rietumos pie Ordas ciema Permas novadā Krievijā. Ieeja atrodas netālu no Kunguras upes krasta. Alu sistēma stiepjas vairāk nekā 4,6 kilometru (pēc citiem datiem — 5,1 kilometru), un gandrīz visā tās garumā atrodas zem ūdens.[1] Tas padara to par vienu no garākajām zemūdens alām un par garāko zemūdens ģipša alu pasaulē.[2] Tajā atrodas garākais sifons bijušajā Padomju Savienībā (935 metri).
Klints, kas ieskauj alu, filtrē ūdeni un padara to ļoti dzidru. Zemūdens redzamība ir vairāk nekā 46 m, padarot to par ideālu vietu fotografēšanas ekspedīcijām. Viktors Ļaguškins, žurnālists un zemūdens fotogrāfs, 2011. gadā sešu mēnešu laikā vadīja aptuveni 150 ekspedīcijas alā.[3] Viņa komandas uzņemtās fotogrāfijas tika publicētas Orda Cave Awareness Project kopā ar citu ūdenslīdēju stāstiem, kuri bija apmeklējuši alu sistēmu.[4] Niršanas komanda bija arī pirmie cilvēki, kas izveidoja sfērisku zemūdens alas panorāmu.[1] Mineralizācijas dēļ ūdens temperatūra vietām ir zem nulles.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi alu apmeklēja speleologs no Permas A. Samovoļņikovs 1993. gada janvārī.
2002. gadā alas izstrādi uzsāka Permas niršanas centrs “Nautilus” pasaules čempiona niršanā Andreja Gorbunova vadībā. Viņi attīstīja infrastruktūru, labiekārtoja teritoriju virs alas, ieeju alā un zonu pie Galvenā ezera Ledus pils grotā, no kurienes notiek niršana. Viņi uzcēla pirmo niršanas bāzi Krievijā, kas atrodas 50 m no alas ieejas.
2012. gada 17. decembrī Ordas alā 43 gadus vecais frīdaivers Vladimirs Fjodorovs no Iževskas uzstādīja rekordu peldēšanā elpas aizturēšanā. 100 metru distanci viņš veica 2 minūtēs.[5][6]
2016. gada 28. oktobrī Ordas ciema novadpētniecības muzejā tika atklāta izstāde par Ordas alu.[7]
2017. gadā Japānas televīzijas kompānija NHK par alu uzņēma dokumentālo filmu.[8]
2018. gadā Permas ūdenslīdējs Andrejs Gorbunovs saņēma Krievijas Ģeogrāfijas biedrības balvu par alas grotas fotogrāfiju, uzvarot konkursā “Skaistākā valsts” kategorijā “Alas”.[9]
Lai gan ala ir labiekārtota daiveriem, tajā vairākkārt bijuši bojāejas gadījumi.[10][11]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Veidojusies perma perioda ģipsī un anhidrītos. Sastāv no “sausās” un zemūdens daļas. Apsekoto alu eju garums ir 4600 metri. No tiem alas sausā daļa aizņem 300 metrus, bet pārējā daļa ir applūdusi.[12]
5 m plata un 2 metrus augsta alas ieeja atrodas Kazakova kalna dienvidu stāvajā nogāzē karsta iedobē.[12]
Alas sākums ir Kristāla grota. Tās ziemeļrietumu daļu aizņem Ledainais ezers (Ļedjanijs). Nākamā grota ir Ledus pils, tajā atrodas Galvenais un Siltais ezers, kas ir ieejas zemūdens daļā.[12]
Galvenās alas galerijas ir Čeļabinskas, Krasnojarskas, Maskavas un Sverdlovskas ejas, ko atklājēji nosaukuši par godu savām pilsētām.[12]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «World's First Underwater Cave Spherical Photo Panorama - Caving News». web.archive.org. 2013-08-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-21. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ 2,0 2,1 IBTimes Staff Reporter. «World’s longest underwater ‘crystal’ cave in deep Russian waters revealed (PHOTOS)». International Business Times (en-US), 2011-06-28. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ «Underwater cave photography». www.pxleyes.com. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ «International Diving Industry Directory » Orda Cave, Russia». web.archive.org. 2013-09-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-21. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ «1tv. В Пермском крае дайвер установил рекорд в пещере и готовится к новому». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-20. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ «В пермской подводной пещере дайвер проплыл 100 метров без акваланга — Инесса Суворова — Российская газета». web.archive.org. 2013-07-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-30. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ «Открытие экспозиции "Ординская подводная пещера" | Мероприятия школы дайвинга в Самаре Scuba-Mafia». web.archive.org. 2017-08-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-08-26. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ «Tass.ru. Японская NHK сняла в Прикамье фильм о крупнейшей в мире подводной пещере в гипсах.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. februārī. Skatīts: 2024. gada 28. maijā.
- ↑ «Пермский дайвер выиграл в фотоконкурсе «Самая красивая страна» с фотографией Ординской пещеры». 59.ру - новости Перми (krievu). 2018-12-08. Skatīts: 2024-05-28.
- ↑ «В Ординской пещере погибла девушка-дайвер».
- ↑ «В Пермском крае в подводной пещере погиб дайвер». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 28. maijā.
- ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 Наш Урал. «Ординская пещера». Наш Урал и весь мир (ru-RU), 2015-07-22. Skatīts: 2024-05-28.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ordas ala.