Osciloskops

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tektronix 475A pārnēsājamais analogais osciloskops

Osciloskops, agrāk saukts par oscilogrāfu, un neoficiāli zināms, kā skops vai katodstaru osciloskops, ir elektronisks testa instruments, kas ļauj patstāvīgi novērot dažādu signālu spriegumu, parasti uzrādot to, kā divdimensiju līkni viena vai vairāku signālu uzrādīšanai. Osciloskopi tiek izmantoti, lai novērotu elektronisko signālu maiņu konkrētā laika posmā. Novērotos rādījumus var analizēt pēc tādām īpašībām kā amplitūdas, frekvences, pieauguma laika, laika intervāla, deformācijas un citām. Mūsdienu oscilogrāfi var aprēķināt un parādīt šīs īpašības precīzi.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastu osciloskopu parasti iedala četrās sadaļās: displeja, vertikālās ierobežošanas kontroles, horizontālās ierobežošanas kontroles un sprūda kontroles. Displejs parasti ir CRT vai LCD panelis, kurā ir gan vertikālais, gan horizontālais atskaišu līniju tīklojums. Papildus displejam, osciloskops ir aprīkots ar trīs pamata kontroles slēdžiem: Ieregulēšanas slēdža, intensitātes slēdža un staru kūļa meklēšanas slēdža.[2]

Osciloskopu tipi un modeļi[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Katodstaru osciloskops
  • Divu staru osciloskops
  • Analogas atmiņas osciloskops
  • Digitālais osciloskops
  • Miksētu signālu osciloskops
  • Miksētu lauku osciloskops
  • Rokas osciloskops
  • Ar datoru vadāms osciloskops
  • Līdzīgi instrumenti

Analogie un ciparu osciloskopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās pārsvarā tiek izmantoti ciparu osciloskopi, jo tie var būt pat līdz 3 reizēm lētāki. [4]. Ciparu osciloskopu trūkums ir, ka pie noteiktām situācijām signāls var tik nepietiekoši diskretizēts un neprecīzi attēlots (skat. Aliasing). Nepietiekamas diskretizācijas biežākais cēlonis ir osciloskopa ieejas, gausa formas filtrs, kas laiž cauri frekvenču komponentes virs maksimālās osciloskopa frekvences. Līdz ar to tiek rekomendēts izvēlēties osciloskopu ar nolašu frekvenci 3 – 5 reizes lielāku nekā caurlaides joslu.[5]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osciloskopus izmanto zinātnē, medicīnā, inženierzinātnēs un telekomunikāciju nozarē. Galvenā nozīme ir uzturēt precīzas elektroniskās ierīces un precīzu laboratorijas darbu. Īpaša lietojuma osciloskopus var izmantot, lai noteiktu automobiļu aizdedzes momentu vai lai parādītu sirdsdarbību kā kardiogrammu.[6]

Līkņu platumi[7][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V/Div 250 MHz 500 MHz 1 GHz 2 GHz
10 mV 95 μV 94 μV 181 μV 210 μV
20 mV 135 μV 137 μV 279 μV 290 μV
50 mV 370 μV 370 μV 641 μV 790 μV
100 mV 710 μV 720 μV 1,2 mV 1,5 mV
200 mV 1.4 mV 1,4 mV 2,5 mV 3 mV
500 mV 3,6 mV 3,7 mV 6,2 mV 8 mV
1 V 7,1 mV 7,1 mV 11,6 mV 15 mV

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]