Oskars Freivirts-Licovs

Oskars Freivirts-Licovs (vācu: Oskar Freiwirth-Lützow, 1862—1925) bija vācu mākslinieks, kurš bērnību pavadīja Rīgā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1862. gada 12. maijā Maskavā inženiera Vilhelma Licova un viņa sievas Karolīnas, dzimušas Kunkelas, ģimenē. Pēc vecāku šķiršanās viņa māte apprecējās ar Rīgas vagonbūves fabrikas Fēnikss ģenerāldirektoru Oskaru Freivirtu, kurš zēnu adoptēja. Mācījās Rīgas ģimnāzijā, jau 16 gadu vecumā tapa viņa gleznas „Edinburg bei Riga“ ("Dzintari") un „Großglockner“ (Grosglokners).^[1] 1879. gadā viņš sāka studēt dabaszinātnes Bonnas universitātē, bet drīz vien tās pameta un apguva gleznotāja progesiju Diseldorfas Mākslas akadēmijā (1880—1882). 1887. gadā Tbilisi apprecējās ar Mariju fon Radi (Radde).

Dzīvoja Minhenē, 1890. gadā viņš nosūtīja uz Pēterburgas pavasara izstādi gleznu "Dārgais viesis no tālienes" (krievu: Милый гость издалека), ko nopirka lielkņazs Aleksandrs Mihailovičs. Vēlāk arī ķeizars Nikolajs II nopirka viņa gleznu "Pie alķīmiķa" (У алхимика) un 1901. gadā "Alķīmiķis ar studentiem". Viņu uzņēma Pēterburgas mākslinieku biedrībā. 1909. gadā viņš mākslas izstādē Minhenes Glaspalast saņēma otro zelta medaļu par gleznu "Krustmāte" (Die Gevatterin). Viņš kļuva par Minhenes mākslinieku apvienības pirmo priekšsēdi.

1913. gadā Freivirts-Licovs pārcēlās uz Faulenbahu netālu no Fīsenes (Füssen) Bavārijas dienvidos un nomira tur 1925. gada 3. maijā.