Osmaņu impērijas ģerbonis

Osmaņu impērijas ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks	Osmaņu sultāns Abdulhamids II
Ieviests	1882. gada 17. aprīlī
Vairogs	Ovāls, vidū stilizēta saule apspīd malās esošas 12 zvaigznes.
Pamatne	Rotājums ar pieciem ordeņiem — augstākajiem valsts apbalvojumiem.
Ordeņi	Dzimtenes mīlestības ordenis, Medžida ordenis, Iftahara ordenis, Osmaņu ordenis un Privilēģiju ordenis.
Citi elementi	Sultāna tugra, pusmēness, saule, Rumēlija un Anatolija & citas Āzijas valstis karogi, pārpilnības rags, ieroči, mūzikas instrumenti, svari, Korāns, Šariata grāmata, enkurs un lāpa.

Osmaņu impērijas ģerbonis, kas vizuāli līdzinās Latvijas ģerbonim vai, piemēram, Lielbritānijas ģerbonim, sākts lietot tikai 19. gadsimtā un tā galīgo variantu apstiprināja 1882. gada 17. aprīlī sultāns Abdulhamids II.

Zaļš disks un pusmēness uz saules

Ģerboņa augšā aiz zaļā diska un pusmēness stilizēta saule (turku valodā: güneş). Saule simbolizē sultānu, kas līdzīgi tai, simboliski visus apspīd. Uz zaļā diska sultāna Abdulhamida II tugra, kas ir sultāna oficiālais simbols.

Vairogs un galvassega

Vidū uz ģerboņa novietots ovāls vairogs (turku valodā: kalkan), kam uz augšējās malas uzlikta galvassega (serpuş) ar spalvu (sorguç) rotājumu. Galvassega simbolizē impērijas dibinātāju Osmanu gāzī. Vairoga vidū stilizēta saule apspīd malās esošas 12 zvaigznes. Populāra teika vēsta, ka zvaigznes simbolizē 12 aromātus un vidū esošā saule pastiprina šo aromātu smaržu. Toties citos avotos minēts, ka zvaigznes apzīmē 12 impērijas vilājetus un centrā esošā saule apzīmē osmaņu centrālo varu.

Karogi

Ģerboņa labajā pusē atrodas sarkanais Anatolija un citas Āzijas valstis^[1] karogs ar baltu pusmēnesi un zvaigzni vidū. Kreisajā pusē atrodas zaļais Rumēlija^[1] karogs ar baltu pusmēnesi vidū. Dažādos citos ģerboņa zīmējumos šim karogam pie pusmēness redzama arī balta zvaigzne, tāpat kā osmaņu karogā.

Ieroči un citi priekšmeti pie karogiem

Virs karogiem abās ģerboņa pusēs novietoti divi durkļi (turku: mızrak), kas līdzīgi tiem, ko 19. gadsimtā izmantoja osmaņu kavalērija.

Korāns un zem tā — Šariats.

Zem Anatolija un citas Āzijas valstis karoga novietoti šādi ieroči:

vienpusēja āva (teber) — ceremoniāls ierocis;
divpusēja āva — ceremoniāls ierocis augsta ranga kareivjiem;
durklis;
rokas zobens (kılıç) — ceremoniāls zobens;
lielgabals (top) — simbolizē osmaņu artilēriju;
zobens — senatnīgs turku zobens;
lielgabala lodes (gülle);
militārā orķestra taure; redzama tikai mala(borazan).

Svari, kas simbolizē līdzsvaru un tiesu.

Zem Rumēlija karoga novietoti šādi ieroči:

šautenes durklis (süngülü tüfek);
vienpusēja āva;
revolveris (tabanca) — simbolizē karaspēka modernizāciju, jo 1840. gadā tajā sāka izmantot šaujapieročus un šaujampulveri;
zizlis, kurā iekārti svari — Mozus nūja, simbolizē islāma izcelšanos;
svari (terazi), kas simbolizē līdzsvaru un tiesu;
grāmatas — Korāns uz likumu grāmatas (Šariats un citi valsts likumi un kanoni);
enkurs (çapa) — simbolizē osmaņu jūrniecību.

Uz Rumēlija karogs novietots „pārpilnības rags” (bereket boynuzu), kas simbolizē osmaņu impērijas bagāto kultūru.

Rotājums ar ordeņiem

Ģerboņa apakšā novietots grezns rotājums ar tajā iekārtiem pieciem osmaņu augstākajiem apbalvojumiem:

Dzimtenes mīlestības ordenis (turku: Şefkat Nişanı). 1878. gadā ieviesa sultāns Abdulhamids II un pasniedza sievietēm pateicībā par lielu devumu valstij un milletam kara laikā.

Medžida ordenis (turku: Mecidi Nişanı). Ieviests 1852. gadā, sultāna Abdulmedžida I laikā. Ordenim ir piecas pakāpes. Ordeni pasniedza par izciliem panākumiem karā, galvenokārt Lielbritānijas un Francijas militārpersonām par palīdzību Krimas karā pret Krieviju (1853—1856).

Iftahara ordenis (turku: Nişan-ı İftahar). Ieviests sultāna Abdulmedžida I laikā. Augstākās pakāpes valsts apbalvojums gan par panākumiem karā, gan civilajā jomā.

Osmaņu ordenis (turku: Nişan-ı Osmânî). Ieviests 1862. gadā sultāna Abdulaziza laikā. Pasniedza par augstiem panākumiem valsts dienestā.

Privilēģiju ordenis (turku: Nişan-ı Âl-i İmtiyaz). 1876. gadā ieviesa sultāns Abdulhamids II. Ordeni pasniedza par izciliem sasniegumiem izglītībā, valsts pārvaldē un karaspēkā.

Attēlu galerija

Osmaņu sultāna Mehmeda V tugra, 1808.
Vācijas imperatora Vilhelma II valsts vizīte Jeruzalemē (1898). Imperatoram dāvinātais turku ģerbonis.
Osmaņu ģerbonis virs ieejas Apjumtajā (Lielajā) tirgū Stambulā
Osmaņu impērijas ģerbonis no 1846. gada līdz 1882. gadam.
Osmaņu impērijas ģerbonis sultāna Mahmuda II valdīšanas laikā (1808-1839).