Krimas karš
Krimas karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievu—turku kari | |||||||
![]() Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Sabiedrotie:![]() ![]() ![]() ![]() |
![]() ![]() | ||||||
Spēks | |||||||
Francija 309 268 Osmaņu impērija 165 000 Lielbritānija 107 864 Sardīnija 21 000 |
Krievijas impērija 324 478 (888 000 mobilizēti) Grieķija 1 000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Francija 135 485 Osmaņu impērija 45 400 Lielbritānija 40 462 Sardīnija 2 166 nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ |
210 000 nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ |
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju. Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Turcijas rietumos, kā arī Baltijas jūras reģionā.
Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā.[1] Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots dzelzceļš un telegrāfs, kā arī Minjē lode, kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.
Karavadoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Royle. Preface
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimas karš |
![]() | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|