Krimas karš

Krimas karš
	Daļa no Krievu—turku kari
	; Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments.
Datums	1853—1856
Vieta	Krimas pussala,; Balkāni,; Melnā jūra,; Baltijas jūra,; Klusais okeāns
Iznākums	Sabiedroto uzvara, Parīzes līgums
Karotāji
Sabiedrotie:; Francijas Otrā impērija; Osmaņu impērija; Lielbritānijas impērija; Sardīnijas karaliste	Krievijas impērija; Grieķu brīvprātīgie
Spēks
Francija 309 268; Osmaņu impērija 165 000; Lielbritānija 107 864; Sardīnija 21 000	Krievijas impērija 324 478 (888 000 mobilizēti); Grieķija 1 000
Zaudējumi
Francija 135 485; Osmaņu impērija 45 400; Lielbritānija 40 462; Sardīnija 2 166; nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ	210 000 ; nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju. Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Turcijas rietumos, kā arī Baltijas jūras reģionā.

Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā.^[1] Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots dzelzceļš un telegrāfs, kā arī Minjē lode, kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.