Krimas karš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krimas karš
Daļa no Krievu—turku kari
Malakhov1.jpg
Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments.
Datums1853—1856
VietaKrimas pussala,
Balkāni,
Melnā jūra,
Baltijas jūra,
Klusais okeāns
IznākumsSabiedroto uzvara, Parīzes līgums
Karotāji
Sabiedrotie:
Valsts karogs: Francija Francijas Otrā impērija
Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānijas impērija
Valsts karogs: Itālija Sardīnijas karaliste
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Naval Royal Standard of Greece (1833-1858).svg Grieķu brīvprātīgie
Spēki
Francija 309 268
Osmaņu impērija 165 000
Lielbritānija 107 864
Sardīnija 21 000
Krievijas impērija 324 478 (888 000 mobilizēti)
Grieķija 1 000
Zaudējumi
Francija 135 485
Osmaņu impērija 45 400
Lielbritānija 40 462
Sardīnija 2 166
nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ
210 000
nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ

Krimas karš (18531856) risinājās starp Krievijas impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju. Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Turcijas rietumos, kā arī Baltijas jūras reģionā.

Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā.[1] Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots dzelzceļš un telegrāfs, kā arī Minjē lode, kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.

Karavadoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Royle. Preface