Krimas karš

Krimas karš
Daļa no Krievu—turku kari
Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments.
Datums 1853—1856 Vieta Krimas pussala, Balkāni, Melnā jūra, Baltijas jūra, Klusais okeāns Iznākums Sabiedroto uzvara, Parīzes līgums
Karotāji
Sabiedrotie: Otrā Francijas Impērija Osmaņu impērija Lielbritānijas impērija Sardīnijas karaliste	Krievijas impērija Bulgāru brīvprātīgie
Spēki
Francija 400'000 Lielbritānija 250'000 Sardīnija 10'000	Krievija 2'200'000 Bulgārija 4'000
Zaudējumi
Francija ~100'000 Osmaņu impērija 35'000 Lielbritānija 17'500 Sardīnija 2'194 nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ	~134,000 nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju. Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Turcijas rietumos, kā arī Baltijas jūras reģionā.

Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots dzelzceļš un telegrāfs, kā arī Minjē lode, kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.