Latvijas ģerbonis

Vikipēdijas lapa
Latvijas Republikas ģerbonis
Versijas
Latvijas Republikas papildinātais mazais ģerbonis
Latvijas Republikas mazais ģerbonis
Detaļas
Ieviests 1921. gada 15. jūnijā
Vairogs Dalīts un skaldīts; augšdaļā zilā laukā zelta saules puse, apakšdaļā sarkans lauva sudraba laukā un sudraba grifs sarkanā laukā.
Turētāji Sarkans lauva un sudraba grifs
Pamatne Ozola lapu pinums un lente valsts karoga krāsās
Citi elementi Virs vairoga 3 zelta piecstaru zvaigznes

Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921. gadā 15. jūnijā.[1] Autors ir grafiķis Vilhelms Krūmiņš, bet galīgajā variantā korekcijas izdarījis Rihards Zariņš.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. — zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. — sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. — sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji — labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli — balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[3]

Jau emblēmā, ko nosacīti var uzskatīt par pirmo Latvijas valsts ģerboni, bija attēlota lecoša saule. Pastāvēja uzskats, ka tās 19 stari simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem (vecākos zīmējumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apriņķu). Saulīte tika izmantota arī Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku simbolikā.[2]

Sarkanā lauva sudraba laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.

Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam kā Polijas—Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts.

Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir nācis no Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerboņa un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.

Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma un Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā Vidzemi un Latgali pievienoja Lietuvai.

Brandenburgas Vilhelma attēls un lielais ģerbonis ar grifiem uz 1559. gadā Rīgā kalta dāldera. Apliecošais uzraksts :GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps).

1566. gada 26. decembrī apstiprināja jaunās Livonijas hercogistes ģerboni, kas bija patapināts no iepriekšējā Livonijas valdnieka arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma ģerboņa: sarkanā laukā uz labo pusi ejošs ar zeltu kronēts sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā, kam uz krūtīm monogramma "SA" (Sigismunds Augusts). Šis ģerbonis kļuva par pamatu arī Livonijas pārvaldnieka Jāņa Hodkeviča pēcteču — Hodkeviču dzimtas ģerbonim. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.

Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali.

Ģerboņa greznojumam izlietoti ozola zari — sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.

Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Valsts heraldikas komisijas noteikumiem "Par valsts karoga un ģerboņu krāsām" ģerboņa krāsām jāatbilst šādiem PANTONE krāsu skalas parametriem.[4]

  • Zila — Pantone 286 C
  • Sarkana — Pantone 186 C
  • Zaļa — Pantone 341 C
  • Zelta — Pantone 873 C (var tikt aizstāta ar dzelteno — Pantone 124 C)
  • Sudraba — Pantone 877 C (var tikt aizstāta ar pelēko — Pantone Cool Grey 4 C)
  • Melna — Pantone Black C
  • Purpurs — Pantone 208 C

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Latvijas 'valsts ģerboņa' emblēma uz 10 un 50 rubļu naudaszīmēm (1919)
Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs. No kreisās S. Kambala, A. Petrevics, J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs

Latvijas valsts pirmo 'ģerboni' (emblēmu, jo tā neatbilda heraldikas standartiem) īsi pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1918. gada 6. decembrī pieņēma Tautas padome. Latvijas valstiskumu simbolizēja emblēmā esošā Saule. Stilizētu Saules attēlu Pirmā pasaules kara laikā kā atšķirības un tautiskās piederības zīmi sāka izmantot Krievijas Impērijas armijā iesauktie latviešu karavīri — latviešu strēlnieki. Pirmā pasaules kara laikā Saules attēlu veidoja ar 17 (vēlāk - 19) stariem, kas simbolizēja 17 latviešu apdzīvotos apriņķus. Saules diska apakšējo malu sedza nacionālās krāsas, bet tā centrā bija burts L (valsts nosaukuma sākumburts) un trīs piecstarainas zvaigznes, kas simbolizēja trīs Latvijas vēsturiskos novadus — Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Šāda emblēma bija arī Tautas padomes, Satversmes sapulces un visu citu valsts iestāžu un karaspēka daļu zīmogos. Nedaudz atšķirīgs valsts emblēmas attēla variants bija uz mākslinieka Viļa Krūmiņa zīmētās 10 rubļu un arī uz 50 rubļu naudaszīmes, kas abas iespiestas Rīgā 1919. gadā. Atšķirīgs no abiem iepriekš minētajiem bija pirmā valsts 'ģerboņa' attēls, kas iespiests uz Latvijas diplomātiskajām pasēm. Tajā visi emblēmas elementi attēloti uz vairoga, ko apņem divi zem tā sakrustoti un ar lenti saistīti ozolzari.[5] 1920. gadā sanākot Satversmes sapulcei, tās sēžu zāli Vidzemes bruņniecības namā rotāja ģerbonim līdzīga emblēma bez L burta, bet ar tautastērpos ģērbtu vīrieti un sievieti kā vairoga turētājiem.

1921. gadā apstiprināto Latvijas valsts ģerboni izstrādāja latviešu mākslinieks Rihards Zariņš, tomēr faktiski tā pamatmetu veidoja Vilhelms Krūmiņš, kas tolaik vēl bija students. Ģerbonis apvieno gan Latvijas valstiskuma simboliku, gan senus vēsturisko novadu simbolus, kas radušies jau 16. gadsimtā. Kurzemi simbolizē sarkans lauva, kas Kurzemes hercogistes ģerbonī parādījās jau 1569. gadā. Vidzemi un Latgali simbolizē grifs (teiksmains spārnots sudrabots zvērs ar ērgļa galvu), kas Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerbonī parādījās 1566. gadā.

Latvijas Skautu centrālā organizācija vismaz līdz 1935. gadam bija vienīgā organizācija, kuras karogā bija Latvijas lielais ģerbonis.[6]

Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas lielais ģerbonis (melnbalts)

Latvijas valsts ģerboņa lietošana ir stingri reglamentēta. Lieto trīs veida valsts ģerboņus: lielo, mazo papildināto un mazo ģerboni. Lielo ģerboni, piemēram, atļauts lietot Valsts prezidentam, parlamentam (Saeimai), Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, ministrijām, Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai, kā arī Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.

Mazo papildināto ģerboni atļauts lietot iestādēm, kas atrodas Parlamenta, Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā.

Savukārt mazo ģerboni drīkst lietot, piemēram, uz Latvijas mācību iestāžu izdotajiem iegūto izglītību apliecinošiem dokumentiem, to drīkst lietot arī pārējās valsts iestādes un pašvaldības.

Papildinātais mazais valsts ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildinātais mazais valsts ģerbonis ir mazais valsts ģerbonis, kas sānos apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[3]

Latvijas Republikas mazo papildināto ģerboni drīkst lietot:

  • Saeimas Kanceleja
  • Valsts prezidenta Kanceleja
  • Valsts kanceleja
  • Saeimas ievēlētas vai apstiprinātas institūcijas vai amatpersonas
  • Iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā
  • Ministrijas
  • Valsts kontroles,
  • Augstākās tiesas
  • Ģenerālprokuratūras
  • Latvijas Bankas struktūrvienības
  • Apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas
  • Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas
  • Dzimtsarakstu iestādes
  • Prokuratūras iestādes
  • Zvērināti notāri
  • vēlēšanu komisijas
  • Publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti
  • Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz diplomiem, apliecībām, atestātiem, kurus izdevušas izglītības iestādes, izņemot augstskolas, un kuri apliecina izglītības vai kvalifikācijas ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.

Mazais valsts ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais valsts ģerbonis ir lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes.

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[3]

Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot valsts iestādes un tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas ģerboņu līnijas 1918 — 1940 vestnesis.lv 23.10.1998., Nr. 308/312
  2. 2,0 2,1 Kristīne Ducmane. «Simboli: Latvijas ģerbonis, karogs». makslaplus.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 14. februārī.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Par Latvijas valsts ģerboni». Likumi.lv. Skatīts: 2013. gada 2. aprīlī.
  4. «Valsts prezidenta Valsts heraldikas komisija: Par valsts karoga un ģerboņu krāsām». Archive.is. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. septembrī. Skatīts: 2013. gada 2. aprīlī.
  5. Aloizs Lukša. «Latvijas ģerboņu līnijas 1918 - 1940 - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu), 1998-01-22. Skatīts: 2023-12-17.
  6. Latvijas skautu centrālās organizācijas mēnešraksts "Ugunskurs" 1935. Nr.10

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]